Pašreizējā baznīca Asarē sākta celt 1820. gadā. 1823. gadā tā iesvētīta. Altārglezna "Augšāmcelšanās" 1853. gadā izgatavota J. Dēringa darbnīcā. Vitrāžas – E. Todes darbnīcā 1909. gadā. Kristāmtrauks ir V. Meijera darinājums. Ap 1903. gadu Asares pagasta skolā sāka strādāt jauns skolotājs Augusts Dūms, kurš muzikālo izglītību ieguvis Irlavas seminārā. Dūms spēlēja ērģeles Asares baznīcā. Ap 1922. gadu dievnamam jau ir Dūma vadītais koris.
Blakus baznīcai atrodas arhitekta Birznieka izstrādātais vienkāršais piemineklis – piemiņas zīme kritušajiem Augšzemes partizāniem. Nebrīves gados gādīgas rokas plāksni ar kritušo vārdiem no pieminekļa bija noņēmušas. Tā glabājās baznīcā. Šodien tā ir savā vietā pie pieminekļa. Asares pagasta aizsargu organizācija baznīcai dāvināja baltajā izvilkumā izšūtu altārsegu, kura grezno altāri vēl šodien. 1985. gadā Asares baznīca tika remontēta – ar skārdu apšūts baznīcas tornis. Iespēju robežās remonts turpinās.
zudusilatvija.lv
Asares evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams Jēkabpils novada Asares pagasta Asarē. Atrodas "Betānijā" pie vietējā Vilkupes – Bebrenes ceļa (V822). Asares baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Dievkalpojumi notiek katra mēneša 2. un 4. svētdienā. Mācītājs – Atis Bambāns.
Vēsture
Pirmā koka baznīca celta 1569. gadā pēc Asares muižas īpašnieka Cahāriasa fon Veisa rīkojuma. 1820. gadā Asares muižas dzimtkungs rotmistrs Ernsts Kristiāns fon Holtejs lika pamatus jaunai mūra baznīcai ar 250 sēdvietām. Par to liecina baznīcas cokolā iemūrētie granīta akmeņi ar iekaltu gadskaitli ”1820” un iniciāļiem ”E. v. H.”. Baznīca tika uzcelta trijos gados un 1823. gada 26. augustā to iesvētīja. 1853. gadā baznīcā tika veikts kapitālremonts un baznīca tika pie jaunas altārgleznas. 1865. gadā tika uzstādītas jaunas ērģeles un 29. augustā prezentētas draudzei. 1909. gadā tika uzstādītas E. Todes darbnīcā pagatavotās vitrāžas. Ap 1922. gadu baznīcā darbojās Augusta Dūma izveidotais koris. 1930. gadā tika nokrāsota baznīcas celtnes ārpuse. 1935. gadā Asares baznīca ieguva valsts aizsargājamā pieminekļa statusu, bet padomju laikā šis statuss tika anulēts. Padomju varas gados draudzē bija ap 15–20 locekļiem. Sākotnēji Asares baznīca bija Subates baznīcas filiālbaznīca. Pēc 1944. gada tā kopā Gārsenes baznīcu atdalījās no Subates baznīcas virsvadības. 1975. gadā uz Rundāles pili restaurācijai tika nodota baznīcas lustra. 1985. gadā tika veikts baznīcas remonts. Ar skārdu tika apšūts zvanu tornis. 1990. gadu otrajā pusē ar skārdu tika noklāta daļa jumta. 2003. gadā tika veikta vitrāžu restaurācija. 2006. – 2008. gadā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Asares pagasta padomes un ziedotāju līdzekļiem veikts jumta remonts. 2010.–2011. gadā tika salaboti bojātie logi. 2013. gada 4. martā Asares baznīcai atkal tika piešķirts valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss.
Eksterjers
Baznīca ir klasicisma stilā veidota akmens-ķieģeļu mūra vienojuma garenbūve ar poligonālu altārdaļu, pie kuras piebūvēta miniatūra sakristeja. Virs draudzes telpas kores paceļas draudzes telpas apjomā iebūvēts divpakāpju zvanu tornis, kuru noslēdz slaida smaile ar galeriju vidusdaļā. Baznīcas jumts un torņa smaile ir klāti ar cinkoto skārdu. Visas celtnes fasādes grezno apmetumā veidoti pilastri un logailu dekoratīvais aplikatīvais ierāmējums. Īpaši greznu baznīcu padara dekoratīvi piesātinātā austrumu fasāde, kuru izceļ ieejas portāls, pilastri ar arhitrāvu, ar dentikuliem rotātā dzega un frontons, triglifiem dekorētā frīze, logu un nišu kārtojums divos stāvos. Visās baznīcas fasādēs izvietotas pusloka logailas ar trīsdaļīgiem sīkrūšu logiem. Celtne ir krāsota dzeltenā tonī, kuras ārējos dekoratīvos elementus izceļ balts krāsojums. Ir saglabājies unikāls sākotnējais ieejas durvju rokturis (1820. g.).
Interjers
Vienjoma draudzes telpu rotā grezns interjers. Tā dekorā atkārtojas celtnes eksterjerā izmantotie ampīra stila elementi. Sienas grezno dentikuliem rotātā dzega un triglifiem dekorētā frīze. Logailas izceļ apmetumā veidots aplikatīvs ierāmējums un pusloka sandriki. Starp tām – simetriski izvietoti pilastri. Virs ieejas ērģeļu lukta ar izvirzītu izlocītu vidusdaļu un aplikatīviem pilastriem rotātām margām, kuras balstās uz diviem koka kolonnu pāriem ar masīviem augstiem cokoliem. Draudzes telpas grīda ir flīzēta ar 26 x 26 cm lielām mala plāksnēm. Sienas ir krāsotas monohromā beišīgā tonī, griesti – balti.
Brīvstāvošais altāris ir darināts neogotiskā stilā. Tiek minēts, ka 1853. gadā, veicot baznīcas kapitālo remontu, šis altāris ticis apzeltīts un tajā ievietota jauna altārglezna. Jūliusa Dēringa 1853. gadā gleznotā altārglezna ”Augšāmcelšanās” (258 x 139 cm) izvietota altāra rentabla centrā starp kolonnu pāriem ar stilizētiem zeltītiem korintiskiem kapiteļiem un masīviem cokoliem. To baznīcai dāvinājis Asares muižas īpašnieks G. fon Valters. Gleznas otrā pusē uzraksts: "Gestiftet von G: von Walther für die Kirche zu Assern, erfunden und gemalt im Jahre 1853. in Mitau von Julius Döring aus Dresden." Retabla masīvā frontona dzegas rotā arkatūra.
Baznīcas altārdaļas logos ar pusloka arkām ir skatāmas divas Ernesta Todes Rīgā 1909. gadā gatavotas greznas krāsainas logu vitrāžas (228 – 100 cm) ar Asares muižnieku dzimtu valdīšanas datējumu vitrāžu apakšdaļā. Pa kreisi no altāra – vitrāža ”Kristus dzimšana”. Vitrāžas apakšdaļā fon Veisu un fon Grimbergu-Altenbokumu ģerboņi. Zem Veisu dzimtas ģerboņa teksts: "Weiss 1569-1748". Vitrāžas kreisajā stūrī sīkiem burtiem teksts: "GEST. E. v W.W. 1909"; labajā – "E. Tode. Riga". Zem Grimberga-Altenbokuma dzimtas ģerboņa teksts: "Grimberg. gen. Altenbokum 1748-1756". Pa labi no altāra vitrāža ”Kristus debesbraukšana”. Vitrāžas apakšdaļā fon Holteju un fon Valteru-Vitenheimu ģerboņi. Zem Holteju dzimtas ģerboņa teksts: "Holtey 1756-1832". Zem Valteru-Vitenheimu ģerboņa teksts: "Walther 1832". Vitrāžas kreisajā stūrī sīkiem burtiem teksts: "GEST. E. v W.W. 1909"; labajā – "E. Tode. Riga".
Altārdaļu no draudzes telpas atdala barokāli izlocīts, bagātīgi kokgriezumiem un pilastriem rotāts letners, kas izpilda arī altārsētiņas funkcijas.
18. gadsimta sākumā darinātā barokālā kancele un jumtiņš piestiprināts altārtelpas sienai. Poligonālo kanceles korpusu un uzeju rotā starp uz konsolēm novietotām korintiskām kolonnām ar zeltītiem kapiteļiem un bāzēm izvietotās augstcilnī kokā darinātās septiņas apustuļu figūras. Balti krāsotā kanceles korpusa apakšējo daļu grezno zeltīti ziedu un akanta festoni. Kanceles jumtiņu augšā rotā ažūrs kokgriezums un apakšdaļā – baldahīns.
Baznīcā atrodas no Erfurtes (Vācija) ieceļojušā ērģeļmeistara Augusta Martina (1808-1891) par muižas īpašnieku un draudzes ziedojumiem 1841. gadā būvētās ērģeles. Subates mācītājs Grīners ”Baznīcas un skolas ziņās” 1866. gadā rakstīja: "29. VIII 1865. g. Assaras baznīcā jauni uztaisītas ērģeles pirmo reizi dabūjām dzirdēt un iesvētīt. Assaras dzimtkungs Guido von Walther par savu naudu šīs ērģeles licis taisīt, neko netaupīdams, kas pie tām bijis vajadzīgs. Citur maz vēl pazīstams meistars, ne pārlieku maksu prasījis, savu darbu glīti un skunstīgi strādājis – Friedrich Weissenborn. Assaras baznīcā jaunas ērģeles pavisam no jauna pārtaisītas, nu tur 6 balsis ar pedāli, kas visas skaidras spēcīgas un mīlīgas." Ērģeļu prospektu veido trīs stabuļu torņi, kuri greznoti ar zeltītu palmu lapu ornamentu.
1650. gadā Gothards fon Veiss dāvinājis baznīcai 65,6 kg smagu bronzas zvanu (Ø 0,49 m) ar uzrakstu: "GLORIA IN EXCELSIS DEO GOTTHART WEIS ANNO 1650" (nav saglabājies). Bet 1720. gadā baznīcas patrons fon Budbergs baznīcai dāvāja Jelgavā lieto bronzas zvanu (Ø 0,46 m) ar uzrakstu: "PHILIPP IACOB GVNTER IN MITAV […] VON BUDBERG".
Vairāki baznīcas interjera elementi (altāra barjera, durvju komplekts, divas vitrāžas un kancele u.c.) ir iekļauti valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā.
lv.wikipedia.org