Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Aknīstes katoļu baznīca

Pirmā koka baznīca Aknīstē būvēta 1774. gadā. Jauna baznīcas ēka būvēta 1940. gadā pēc Kauņas Augšāmcelšanās baznīcas plāna, modernā stilā. Lielais koka altāris, kancele un abi sānu altāri darināti renesanses stilā kokgriezumos 1809. gadā. Kādreiz tie greznojuši Rokišķu Dievnamu. Pēc jauna altāra un kanceles uzbūvēšanas Rokišķu baznīcā, tie pārvesti uz Aknīsti. No Rokišķiem pārvestas arī Vissvētākās Jaunavas Marijas un Svētā Jāņa statujas, pie kolonnām novietoti Svētā Pētera un Pāvila tēli un augšā – Svētā Ignata tēls. Pārējais baznīcas inventārs ir izmantots no vecās koka baznīcas.
zudusilatvija.lv

 


Aknīstes Svētā Ignācija Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Jēkabpils novada centrā Aknīstē. Adrese: Skolas ielā 2.

Vēsture
Pirmais Aknīstes dievnams bijis koka celtne, ko uzcēla Svētā Ignācija godam 1774. gadā par Rokišķu muižas īpašnieka barona Tīzenhauzena līdzekļiem. Tā bija Rokišķu draudzes filiālbaznīca, 22 metrus gara un 11 metrus plata celtne uz zemiem akmeņu pamatiem un nelielu tornīti uz jumta. No ārpuses baznīca bija apšūta koka dēļiem, bet iekšpusē tēstie baļķi bija nobalsināti. Dievnamā bija koka griesti un grīda, kora telpas, divas sakristejas. Tam bija viens altāris, bagātīgi rotāts kokgriezumiem, līdzīgi kā kancele. Apkārt baznīcas dārzam bija mūra žogs ar lieliem sarkanu ķieģeļu vārtiem. Tornī bija 180 kg smags zvans.

Par jaunas baznīcas būvniecību sāka domāt jau divdesmitā gadsimta sākumā, iepērkot ķieģeļus celtniecībai. Taču nodomus izjauca Pirmais pasaules karš. No nopirktajiem ķieģeļiem vēlāk apkārt baznīcai uzcēla jaunu žogu, kas pastāv līdz mūsdienām. Jaunās baznīcas pamatus iesvētīja Subates baznīcas prāvests Alberts Piebalgs 1934. gadā, asistējot Rokišķu draudzes, kam piederēja Aknīstes draudze, dekānam Ignācijam Deksnim. Baznīcas plānu veidoja pēc Kauņas Kristus Augšāmcelšanās baznīcas parauga, tikai samazinātā veidā.

1935. gadā par Subates baznīcas prāvestu tika nozīmēts Donāts Mūrnieks, kurš apkalpoja arī Aknīsti. Viņš Jelgavas ķieģeļu fabrikā nopirka baznīcas būvniecībai ķieģeļus, 1937. gada 31. oktobrī vēl reizi iesvētīja dievnama pamatus un triju gadu laikā uzbūvēja to. Kad būvei pietrūcis ķieģeļu, nojaucis žogu pie vecās baznīcas, atstājot tikai lielos vārtus. 1940. gadā baznīcai uzlikts jumts, bet iekšdarbi palikuši nepabeigti. Otrā pasaules kara laikā darbi apstājušies, līdz 1947. gadā bīskaps Pēteris Strods par Subates dievnama prāvestu norīkojis A. Rukmani, kuram uzdevis pabeigt Aknīstes baznīcas iekšdarbus, kas tika izdarīts ar draudzes locekļu palīdzību. 1948. gada 12. augustā bīskaps Pēteris Strods dievnamu konsekrēja, veltot to Svētā Ignācija godam. Veco koka baznīcu tika nolemts izjaukt un pārvest uz Neretas Ķišķu kapiem, taču Pieminekļu valde to aizliedza un vēlākos gados tā kalpoja kā Patērētāju biedrības noliktava, līdz sabruka.

Eksterjers
Baznīca ir celta funkcionālisma stilā ar vienu augstu torni, kurā iekārts 180 kg smags zvans. Tā ir 28 metrus gara, 15 metrus plata un 10 metrus augsta baltu ķieģeļu mūra celtne ar cinkotā skārda jumtu. Dievnamam ir lieli logi, kas dod daudz gaismas. Baznīcu ieskauj dārzs, kuru noslēdz drāšu pinuma žogs cementa stabos.

Interjers
Tā ir telpa ar koka grīdu un griestiem, kas ir līmeniski segti. Virs ieejas atrodas kora telpas ar ērģelēm. Pie ieejas durvīm atrodas koka krucifiksi un svētītā ūdens akmens trauks. Dievnamā ir trīs altāri, no kuriem lielais ir pārnests no vecās baznīcas, kas savulaik ir bijis Rokišku baznīcas altāris. Tas ir baroka stila altāris, kura vidū atrodas krucifikss ar Jaunavas Marijas un Svētā Jāņa koka skulptūrām. Pie kolonnām redzamas Svēto Pētera un Pāvila skulptūras, bet augšā Svētā Ignācija tēls. Sānu altāri ir kokgriezumiem bagāti. Kancele, kas bagātīgi rotāta ar kokgriezumiem, arī pārnesta no vecās baznīcas un agrāk bijusi Rokišku baznīcas inventārs. Feretrons ir ar Dievmātes un Svētā Ignācija gleznām. Dievnamā ir monstrance renesanses stilā un koka relikvārs no 1809. gada.
lv.wikipedia.org

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu