Apes pilsētā, Vaidavas upes kreisajā krastā netālu no Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas atrodas vairāki sarkandzelteni smilšakmens atsegumi- klintis, veidojot līdz pat 8 – 10 m stāvas kraujas. Ģeologi izpētījuši, ka smilšakmens veidojies Devona periodā vairāk kā pirms 360 miljoniem gadu, kad šeit viļņojusies jūra. Skolotāja un folklorista Dāvja Ozoliņa pierakstītās teikas vēstī, ka senos laikos klinšu alās esot mājojušas raganas, kuras bieži kaitinājušas un maldinājušas cilvēkus. Ir vairāki avoti, kuru ūdenim ļaudis piedēvē dziednieciskas īpašības. Avoti klintī izveidojuši nelielas alas un nišas. Veselības avota ūdeni apenieši iecienījuši ūdens ņemšanai, savukārt Veco Raganu klinšu pakājē pie Pilsētas kapiem iztek Acu avots.
Jaunās Raganu klintis ielas malā pie vidusskolas ir ļoti gleznainas un pamazām paplašinās. Tās ietekmē gan upes straume palu laikā, gan koku saknes un putnu (krastu čurkstu) kolonija, kas iemitinājusies stāvajā klints sienā Te sākas laivotājiem un kājotājiem domātā Vaidavas dabas taka (1,5 km,), kur iepriekš piesakoties infopunktā, iespējams satikt arī pašas raganiņas. Atpūsties vilina piknika vietas, šūpoles, bet izziņai – informācijas stendi. Savukārt Vecās Raganu klintis pie Pilsētas kapiem pamazām aizaug, toties interesants ir dziednieciskais Acu avots to pakājē.
www.apesnovads.lv
Vaidavas upes kreisajā krastā ir izveidojušies 8–10 m augsti, līdz pat 100 m gari smilšakmens atsegumi — Raganu klintis. To lejasdaļā upes straume izskalojusi nelielas nišas. Vārds klintīm dots tajos laikos, kad pie tām stāvēja raganas tēls. Apkārtnē ir daudz dīvainu dabas objektu: Vilkaču priede un Dvīņu priedes, Raganu slota, „raganu apļi”, „raganu kauli” u. c. (TAVA, 2012b, ER). Vietējas nozīmes pulcēšanās vieta. Jau 1924. gadā E. Kurce to kopā ar diviem no tās iztekošajiem avotiņiem ieskaitīja Latvijas kulta vietu sarakstā, un šim viedoklim vēlāk pievienojās J. Urtāns (1977).
Ļoti skaista un ainaviska vieta. Klintis apskatāmas no tiltiņa (uz dižvītolu) un abiem Vaidavas krastiem, īpaši no labā.
www.ancientsites.eu
Ģeoloģiskais dabas piemineklis Raganu klintis, atrodas Apes novadā, Apes pilsētā.
Teritorija ir izvietojusies Vidusgaujas zemienē, Trapenes līdzenumā, Vaidavas senlejā, upes kreisajā krastā.
Dabas pieminekli veido devona (domājams, augšējā devona Amatas svītas) smilšakmeņu atsegumi, kas kopumā veido 2 lielas kraujas; 5 atsevišķi avoti un vairākas avotainas vietas, 4 nišas.
Atsegumi atrodas Vaidavas kreisā pamatkrasta posmā 440 m garumā, t. sk. Vecās Raganu klintis dabas pieminekļa austrumu daļā (70 m) un Jaunās Raganu klintis - rietumu daļā (84 m). Klinšu augstums ir līdz 10 m.
Raganu klintis ir Apes novadā lielākie devona Amatas svītas (?) smilšakmeņu atsegumi.
Gaišu un sārtu smilšakmeņu vertikālās siena tieši Vaidavas krastā ar kokiem virs klintīm ir ļoti ainaviskas.
Atsegumu smilšakmeņos dominē muldveida slīpslāņojums ar sēriju biezumu līdz 20 cm, retāk 50 cm, Jaunajās klintīs griezuma apakšdaļā 2 m biezā slāņkopā uz dienvidiem krīt gan sēriju šuves (pat 10o leņķī), gan slīpie slānīši. Iespējams, tā ir piegultnes sēre. Vietām smilšakmeņos ir izsekojami māla saveltņi, citviet plūdmaiņu tekstūras.
Amatas svītas nogulumi ir veidojušies plūdmaiņu ietekmēta estuāra ietekmē (27). Par plūdmaiņu procesu ietekmi uz nogulumiem liecina dabas pieminekļa teritorijā sastopamajos atsegumos izplatītās tekstūras.
Būtisks ir jautājums par Raganu klintīs atsegto smilšakmeņu ģeoloģisko vecumu. Atbilstoši ģeoloģiskās kartēšanas mērogā 1:200 000 datiem Raganu klintīs ir sastopami augšējā devona Amatas svītas nogulumi, pie tam dabas piemineklis atrodas netālu no tās un Pļaviņu svītas kontakta. Tomēr atsegtie smilšakmeņi nav tipiski Amatas svītas veidojumi, jo tajos praktiski nav vērojamas mālainas un vizlainas kārtiņas uz slīpajiem slānīšiem, kā arī šo kārtiņu veidotās kopas – plūdmaiņu pazīmes. Smilšakmeņi pārsvarā ir smalkgraudaini, kas raksturīgi Amatas svītai, taču vietām sastop ne tik tipiskus vidējgraudainus smilšakmeņos. Tomēr smilšakmeņos ir vērojami slīpie slānīši ar ritmiski mainīgiem drupu graudu izmēriem, pie tam to sadalījumā vērojamas kopas („bundles”), kas atgādina vizlainā un mālainā materiāla sadalījuma tendences. Precīzai nogulumu ģeoloģiskā vecuma noskaidrošanai ir nepieciešami paleontoloģiskie pētījumi, kuri pagaidām nav tikuši veikti.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: smilšakmens atsegumi (8220); upju straujteces un dabiski upju posmi (3260).
Raganu klintis ir populārs tūrisma objekts, bet avoti tiek izmantoti ūdens ņemšanai.
Pa Vaidavas kreisā pamatkrasta augšu iet Vaidavas dabas taka. Ierīkotā infrastruktūra tiek rūpīgi kopta un apsaimniekota. Pie takas ir vairākas norādes uz klintīm, avotiem un citiem apskates objektiem, ierīkoti informācijas stendi, koka galdi un krēsli, uz apskates vietām lejā no kraujas ved takas, vietām ar pakāpieniem. Dabas pieminekļa robežzīmju nav.
Dabas pieminekļa robežas noteiktas atbilstoši dabas veidojumu izvietojumam, iekļaujot Jaunās un Vecās Raganu klintis, visus avotus un nišas, kā arī joslu ap atsegumiem un vietas, no kurām atsegumi vislabāk aplūkojami. Ņemts vērā arī zemes kadastra robežu izvietojums.
Teritoriju nepieciešams saglabāt zinātniskiem ģeoloģiskiem (sedimentoloģiskiem, paleontoloģiskiem) pētījumiem. Būtu vēlams ierīkot taku ar norādēm uz palieni iepretī Jaunajām Raganu klintīm, no kurienes var labi apskatīt šo atsegumu. Papildus teikām par raganām u.c. būtu nepieciešama arī ģeoloģiska satura informācija par devona smilšakmeņiem un atsegumu veidošanos.
www.daba.gov.lv