Ķūķu klintis

Atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejup pa straumi no Amatas grīvas. Latvijā augstākais devona iežu atsegums. Tā garums – 300 m, augstums no 5–43 m. Klinšu nosaukums radies no tuvējām Ķūķu mājām. Ķūķis jeb ķūķu putra ir sens latviešu ziemas saulgriežu ēdiens. Klintis saposmo lūzumi. Lielākais no tiem atrodas atseguma ziemeļaustrumu daļā. Ar lūzumiem saistīta arī alu un grotu izveidošanās Gaujas svītas nogulumos. Gaujā pie Ķūķu klintīm ir vairāki dziļi atvari un krāces. Plostnieki krāču dēļ Ķūķu klintis dēvējuši arī par Straujajiem iežiem. Zem smilšu sērēm upes malā rodas pazemes izskalojumi, kas ir ļoti bīstami. Šo upes īpatnību gaujmalieši ievērojuši jau senatnē, tādēļ sacerēts daudz nostāstu un teiku par Gaujas viltību.
www.daba.gov.lv

Ķūķu klintis ir devona iežu atsegums Gaujas labajā krastā, pie Raiskuma un Amatas pagasta robežas, Pārgaujas novadā. Klintis ir aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis. Iezis savu nosaukumu ieguvis no tuvējām Ķūķu mājām. Šis ir Latvijā augstākais devona iežu atsegums. Augstākajā punktā kraujas augstums aptuveni 44 m, ko kļūdaini mēdz uzskatīt par klinšu augstumu, bet ieža garums ir aptuveni 500 metri.

Atseguma augšējo daļu veido plāna kvartāra sega, nedaudz zemāk augšdevona sarkanīgie aleirolīti un māli. Ieža vidusdaļā ir atrodamas vairākas fosilijas: bruņu zivju, bezžokleņu un bārkšspuru zivju atliekas. Klintīs bieži notiek noslīdeņi, kas ieža krastu ir samazinājuši jau par 10 m. Lieli noslīdeņi bijuši laika posmā no 1952. līdz 1953. gadam.

Klintīs atrodas divas alas: Ķūķu Lielā un Ķūķu Gaisa ala. Lielā ala ir 19–22 metrus gara, pieejama no upes. Šī ala ir pieejama tikai mazūdens periodos. Tā sākas ar 5×5 m grotu un sašaurinās vidusdaļā, bet pēcāk atkal paplašinās. Gaisa ala (arī Nepieejamā ala) atrodas pāris metrus virs upes līmeņa. Šīs alas garums ir 10 metri. Ķūķu alu priekšā veidojas sezonāli leduskritumi, kurus rada pāri iezim tekošie avoti. Leduskritumi ziemas laikā aizsedz alu ieejas.

Pie klintīm atrodas laivotājiem pazīstamās Ķūķu krāces, kuru ūdeņi brāžas tieši gar klintīm. Krāču dēļ, senatnē plostnieki Ķūķu klintis dēvējuši par Straujo iezi.

Ķūķu klintis ir aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā. Alas nav paredzētas apmeklēt.
lv.wikipedia.org

Lapas navigācija

Lapas satura daļā varat izvēlēties, ko redzēt kartē vai arī atvērt aprakstus un fotogrāfijas.

1. Lai apskatītu karti,
a) klikšķiniet uz loga “Apskates vietas” vai “Aktīvā atpūta”,
b) izvēlaties, kuru reģionu gribat redzēt,
c) izvēlaties apskates vietu, ieklikšķinot kreisajā pusē pirms tās nosaukuma. Kartē parādīsies ikonas attiecīgajās apskates vietās,
d) lai redzētu visus apskates objektus vietās, kur to ir daudz, ar peles rullīti vai klikšķinot uz + zīmes lapas labajā apakšējā stūrī, pietuviniet karti, līdz parādās atsevišķas ikonas,
e) ja vēlaties šo apskates vietu nosaukumus redzēt saturā, uzklikšķiniet uz bultiņas aiz attiecīgā nosaukuma,
f) ja vēlaties vienlaicīgi kartē redzēt visas konkrētā reģiona apskates vietas, ieklikšķiniet kreisajā pusē pirms “Rādīt visus objektus kartē”.

2. Kartē, uzklikšķinot uz ikonas, atvērsies fotogrāfija ar aprakstu:
a) ritinot uz leju un uzklikšķinot “Lasīt vairāk”, atvēriet pilnu aprakstu un fotogaleriju,
b) uzklikšķinot “Iegūt norādes”, jaunā logā atveriet konkrētās vietas karti,
c) ja no aprakstu daļas vēlaties atgriezties uz karti, klikšķiniet lapas augšējā labajā stūrī “Atgriezties uz karti”.

3. Lai saturā atvērtu aprakstu un fotogrāfiju sadaļu,
a) klikšķiniet tieši uz nosaukuma,
b) klikšķiniet uz konkrētās vietas bildes vai “Lasīt vairāk”, lai atvērtu tās pilno aprakstu un galeriju,
c) lai atgrieztos uz karti, klikšķiniet lapas augšējā labajā stūrī “Atgriezties uz karti”.

4. Visām apskates vietām www.redzet.lv mobilajā versijā pieejama googles navigācija.