Sauktas arī par Nāru klinti.
Ap 200 m garš un līdz 15 m augsts ainavisks (pamazām aizaug ar veģetāciju) atsegums Gaujas labā krasta asā līkumā, ko veido Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi. Tā lejasdaļā upes straume ir izgrauzusi 4,5 m platu un 4 m dziļu nišu. Kraujā notiek aktīvi gravu veidošanās procesi.
www.entergauja.com
Teritorija ir izvietojusies Gaujavas zemienē, Gaujas senlejas nogāzē, upes labajā krastā.
Dabas pieminekli veido Gaujas senlejas nogāze ar vidējā devona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumiem, kuros ir niša, kā arī neliela grava.
Tie ir samērā augsti un plaši atsegumi, kur atsegumu galvenās joslas garums ir 160 m, ārpus kuras ir vēl citi, mazāki atsegumi. Kraujas augstums ir līdz pat 50 m, bet atsevišķu atsegumu augstums sasniedz 15 m.
Klintīs var novērot bagātīgu Gaujas svītas iežiem raksturīgu tekstūru kompleksu, t. sk. labi izteiktas erozijas virsmas. Atsegumi ietilpst Gaujas posmā, kas ir izdalīts kā Gaujas svītas stratotipisko atsegumu posms.
Gaujas lejteces virzienā, dienvidrietumos no klinšu galvenās daļas, šīm klintīm piekļaujas neliela grava, kura tieši blakus blīvajām, grūti izskalojamajām klintīm sašaurinās līdz 3-5 m platumam. Savukārt, austrumos no klinšu galvenās daļas, tur, kur smilšakmeņu atsegumi nedaudz atvirzās no Gaujas, ir niša ar platumu 5 m, dziļumu 2 m, augstumu 1,5 m un tā ir aizaugusi ar zālēm.
Tālāk uz austrumiem gar upi, augšteces virzienā, atsegumi ir nepārtraukti, bet atrodas nelielā attālumā no krasta. Virzotie pa upi, tie atkal atklājas pašā upes krastā 1 m augstumā un smilšakmeņi ir nedaudz atsegti arī Gaujas gultnē.
Virs kraujas, kurā ir smilšakmeņu klintis, atrodas 20 x 20 m liels erozijas katls vai pazemes erozijas kriteni. Lejteces virzienā no klinšu galvenās daļas, pēc 100 m seko vēl viens, ļoti apsūnojis atsegums.
www.daba.gov.lv