Dzilnas iezis

Dzilnas iezis ievērojams ar daudzkrāsainām atseguma joslām, tas ir kā augsta krauja. Iezis ir aplūkojams, ejot pa Ģeoloģisko taku gar Amatu no upes labā krasta. Dzilnas iezi veido četri koši slāņi: sarkanīgs māls, blokos sadalījusies smilšakmeņu siena, augsta nogāze ar avotu, kas ziemā veido leduskritumu, un balto smilšakmeņu siena.
www.entergauja.com

Dzilnas iezis ir četrpakāpju devona smilšakmens iezis Amatas kreisajā krastā, Cēsu novadā. Ieža kraujas augstums tiek lēsts ap 36,5–40 m, garums līdz 300 m, kā arī iezī visaktīvākie sāniskās erozijas un sufozijas procesi Latvijā, kuru dēļ Dzilnas ieža krasts atkāpjas par aptuveni 1 m gadā. No ieža iztek vairāki avoti, kas veido ūdenskritumus un ziemā pat 10 m augstus leduskritumus. No avotu dzelžainā ūdens un māliem daudzviet iezis ir iekrāsojies sarkanā krāsā. Iezis ir redzams, ejot pa upes labajā krastā esošo ģeoloģisko taku gar Amatu. Ziemā Dzilnas iezī kāpj alpīnisma entuziasti, kā arī dažkārt iezi apmeklē Austrumu filozofi un ekstrasensi, lai meditētu.

Ieža pakāpes
Dzilnas iezim ir četras pakāpes:
   1. pakāpe ir noturīgs sarkanā māla slānis, kas 30 grādu leņķī sniedzas no ūdens līmeņa līdz aptuveni 7 metru augstumam.
     2. pakāpe ir blokos sadalījusies smilšakmens siena, kas stiepjas no 7 līdz aptuveni 18 m augstumam.
3. pakāpe ir 30 grādus slīpa, 8 m augsta nogāze, kurā ir ieaudzis mežs. 1993. gada vasarā vētra nogāza šo mežu sešu hektāru platībā. Nākamajos gados Gaujas nacionālā parka uzraudzībā tika nozāģēti lauztie koki un tika iestādīts jauns mežs. Šajā mežā ir iespējams pārvietoties bez speciāla aprīkojuma, kā arī mežā sākas vairāki no avotu ūdenskritumiem.
    4. pakāpe ir 10 m augsta baltā smilšakmens siena.

Vēsture
1930. gados notika ģeologa Kārļa Ašmaņa vadīta Gaujas pieteku krastu izpēte, kurā arī tika pētīti Amatas krastos esošie ieži, bet Dzilnas iezis Ašmaņa pētījumos nav pieminēts. Nosaukums "Dzilnas iezis" pirmo reizi tika pieminēts 1956. gadā R. Vētras veidotajā tūrisma ceļvedī "Sigulda". 1970. gadā Amatas krastu iedzīvotāju dzimtas pētīja rakstniece Melānija Vanaga un noskaidroja, ka ieža nosaukums nav sens, tā to esot saukuši tūristi un ekskursanti un nosaukums esot laika gaitā iegājies. 1970. gados notika straujākā ieža erozija, tajā bieži notika nobrukumi.

Latvijas dabas pētnieks Guntis Eniņš izvirza teoriju, ka iezis ir izveidojies Otrā pasaules kara laikā un pirmajos gados pēc kara, izskaidrojot, kādēļ Ašmaņa pētījumos nefigurē ieža nosaukums.
lv.wikipedia.org

Lapas navigācija

Lapas satura daļā varat izvēlēties, ko redzēt kartē vai arī atvērt aprakstus un fotogrāfijas.

1. Lai apskatītu karti,
a) klikšķiniet uz loga “Apskates vietas” vai “Aktīvā atpūta”,
b) izvēlaties, kuru reģionu gribat redzēt,
c) izvēlaties apskates vietu, ieklikšķinot kreisajā pusē pirms tās nosaukuma. Kartē parādīsies ikonas attiecīgajās apskates vietās,
d) lai redzētu visus apskates objektus vietās, kur to ir daudz, ar peles rullīti vai klikšķinot uz + zīmes lapas labajā apakšējā stūrī, pietuviniet karti, līdz parādās atsevišķas ikonas,
e) ja vēlaties šo apskates vietu nosaukumus redzēt saturā, uzklikšķiniet uz bultiņas aiz attiecīgā nosaukuma,
f) ja vēlaties vienlaicīgi kartē redzēt visas konkrētā reģiona apskates vietas, ieklikšķiniet kreisajā pusē pirms “Rādīt visus objektus kartē”.

2. Kartē, uzklikšķinot uz ikonas, atvērsies fotogrāfija ar aprakstu:
a) ritinot uz leju un uzklikšķinot “Lasīt vairāk”, atvēriet pilnu aprakstu un fotogaleriju,
b) uzklikšķinot “Iegūt norādes”, jaunā logā atveriet konkrētās vietas karti,
c) ja no aprakstu daļas vēlaties atgriezties uz karti, klikšķiniet lapas augšējā labajā stūrī “Atgriezties uz karti”.

3. Lai saturā atvērtu aprakstu un fotogrāfiju sadaļu,
a) klikšķiniet tieši uz nosaukuma,
b) klikšķiniet uz konkrētās vietas bildes vai “Lasīt vairāk”, lai atvērtu tās pilno aprakstu un galeriju,
c) lai atgrieztos uz karti, klikšķiniet lapas augšējā labajā stūrī “Atgriezties uz karti”.

4. Visām apskates vietām www.redzet.lv mobilajā versijā pieejama googles navigācija.