Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Zviedru vārti

Priekules muižas saimniecības vārti, saukti par Zviedru vārtiem. Vārtu celtniecība reāli varētu būt notikusi 17. gs. pirmajā pusē vai vidū, bet daži dekoratīvās apdares darbi – 1688. gadā. Priekules Zviedru vārti atzīti kā valsts arhitektūras piemineklis, to plastiskā apdare un akmens cilnis – valsts mākslas piemineklis. Ģerboņu cilnis kalts no pelēcīgā smalkgraudainā Gotlandes smilšakmens, akmens cilnī iekalts gada skaitlis 1688 un divu dzimtu ģērboņi: fon Korfu (von Korff) un fon Rēdernu (von Redern). Priekules muižas vārtu caurbrauktuvei abās pusēs izbūvētās nišās stāvēja pa draudīgam akmens sargzaldātam. Kara laikā akmens sargzaldāti tika iznīcināti.
www.zudusilatvija.lv

 

 

Zviedru vārti ar Gotlandes smilšakmenī kaltu baronu Korfu dzimtas ģerboni, sudraba lodi un maskeronu centrālajā vārtu fasādes daļā. Priekules muižas vārtu caurbrauktuvei abās pusēs izbūvētās nišās stāvēja pa draudīga izskata akmens sargzaldātam. Vairāk nekā divus metrus augstās skulptūras bijušas komiski izkrāsotas – sargu zābaki bijuši melni, bikses zilas, jakas brūnas. Pirms Otrā pasaules kara bijis ticējums – ja vārtu sargzaldātiem nobučos nabu, tad šis cilvēks turpmākajā laikā piedzīvošot laimi. Mūsdienās Zviedru vārtus sargā vietējo meistaru darināti koka zaldātiņi, un nabu bučot tiem arī ir iespējams...
www.priekulesnovads.lv

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu