Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Ludzas Lielā sinagoga

Adrese: 1. Maija iela 30, Ludza, Ludzas novads
Kontakti:
 +371 65723931
 ludzasmuzejs@inbox.lv
 www.ludzasmuzejs.lv

Ludzas Lielā Sinagoga – vecākā koka sinagoga Baltijā, celta rabīna V. Altšulera laikā 1800. gadā kā koka māja un apšūta ar sarkaniem ķieģeļiem. Tā ir viena no kādreiz pastāvējušiem 7 pilsētas ebreju lūgšanu namiem, viena no nedaudzajām 19. gs. radītajām visvecākajām sinagogām Eiropā. Kara gados izpostīta un  nupat restaurēta pirmatnējā izskatā kā Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāle ar lūgšanu telpu, modernām ekspozīcijām kinodokumentālistam Hercam Frankam un viņa tēvam Ludzas fotogrāfam Vulfam Frankam, kā arī Ludzas ebreju dzimtu likteņu ekspozīciju. Īpaši vērtīgas ir ne vien senās koka konstrukcijas, bet arī zvaigžņotās debess jums griestos, restaurētie senie zīmējumi un mēbeles.

19.20. gadsimtu mijā Ludza tika dēvēta par Latvijas Jeruzālemi, jo tolaik Ludzā 59% no visiem iedzīvotājiem bija ebreji. Par ebreju traģisko likteni vēsta piemiņas akmens 1941. gadā nošautajiem ebrejiem bijušā geto vietā, blakus sinagogai. J. Soikāna ielā atrodas ebreju senkapi.
visitludza.lv

 

Ludzas Lielā sinagoga, ņemot vērā ievērojamo autentisko koka daļu īpatsvaru, ir vecākā sinagoga Latvijā un Baltijas valstīs. Koka sinagogas (Ludzā, celta ap 1800. gadu, Rēzeknē, celta 1845. gadā) faktiski uzskatāmas par unikāliem Ziemeļaustrumu Eiropas ēbreju kultūras pieminekļiem, kas citur Eiropā zaudēti 20. gs. laikā. Ir saglabājušās ziņas, ka 700 gadu laikā Austrumeiropā ir uzceltas ap 700 koka sinagogu. Kopējais vēl eksistējušo koka sinagogu ēku (ar iekārtu) skaits Eiropā nav lielāks par 45.

Apmēram 19. gs. 3. ceturksnī, kad ēkai radušās tehniskas problēmas, tā tika apšūta ar māla kieģieļiem. Lielā sinagoga ir viena no retajām ēkām, kas netika skarta Ludzas lielā ugunsgrēka laikā 1938. gadā, kad izdega praktiski viss pilsētas centrs. Ēka izmantota kā dievnams līdz 20. gs. 80.gadiem un ir saglabājusi oriģinālo veidolu, fasāžu arhitektonisko komponizīciju, koka pamatkonstrukciju, autentisku telpu plānojumu (priekštelpu, Lūgšanu telpu, uzejas kāpnes uz 2. stāvu, Sieviešu lūgšanu telpu, palīgtelpu (Svēto rakstu mācību telpu) un visus galvenos iekārtas priekšmetus vai to daļas, kas ir unikāli ebreju kultūras 18.-19. gs. kulta priekšmeti – Bima ar pulti, AronKodeš Toras glabāšanai, lasāmās pultis, galdi un soli.

 

2013. gada novembrī Ludzas Lielā sinagoga ir iekļauta valsts kultūras pieminekļu sarakstā kā unikāls koka arhitektūras piemineklis un ir valsts pilsētbuvniecības pieminekļa – Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs – daļa.

2014. gada nogalē Ludzas novada pašvaldība uzsāka projektu «Ludzas Lielās sinagogas restaurācija un ebreju garīgā mantojuma atdzimšana» īstenošanu. Tā gavenās aktivitātes: sinagogas ēkas restaurācija, ekspozīciju izveide, amatnieku apmācības un pieredzes apmaiņa ar projekta partneriem Hordalandas Muzeju centru (Norvēģija). Sadarbībā ar projekta partneru ekspertiem precīzākai restaurējamās būves noteikšanai tika veikta nepieciešamo koksnes paraugu sagatavošana dendrohronoloģiskajai datēšanai. Tika konstatēts, ka relatīvi jaunākā no koksnes parauga gadskārtām veidojusies 1781. gadā, tādējādi precizējot un apstiprinot Ludzas Lielās sinagogas oriģinālo koka būvdetaļu senumu un palielinot tās izcilo retuma pakāpi.

Restaurācijas darbi ilga nepilnu gadu – no 2015. gada 20. marta līdz 2016. gada 22. janvārim. Ēkai nostiprināti pamati, restaurētas ārsienas, demontēti sarkanie sienu apdares kieģeļi, guļbaļķu sienas siltinātas un apšūtas ar koka deļiem, fasādes koka daļas krāsojumam izmantots auksti spiestas lineļļas gruntējums un augsti spiestas lineļļas minerālpigmentu krāsmateriāli. Saglabāts (nokrāsots) vēsturisks, 20. gs. 30. gados no Austrālijas vests skārda jumts, nostiprinātas jumta koka konstrukcijas. Kāpņu piebūve demontēta, izveidoti jauni pamati un, izmantojot atgūtos apdares materiālus, piebūve atjaunota autentiski. Restaurētas vēsturiskas logu vērtnes un izgatavotas jaunas groplogu konstrukcija ar klasiskiem spaišļiem, restaurētas Lūgšanu telpas logu aplodas un otrā stāvas telpas vēsturiskās durvis, pārējo telpu logu komplekti un durvis izgatavotas jaunas pēc vēsturisko paraugiem. Arī ēkas iekštelpās veikti apjomīgi atjaunošanas darbi: otrā stāva telpā restaurēta autentiskā dēļu grīda, priekštelpā izlikta interjeram pieskaņota grīda no demontētajiem fasādes kieģeļiem, pirmajā stāvā ieklāta jauna koka dēļu grīda, uzmūrētas 3 krāsnis. Saglabāts (apmēram 65 %) vēsturisks sienu apmetums, nostiprināti krāsas slāņi. Restaurēts unikāls koka dēļu kupols – vienīgais šāds saglabājies visā Baltijas reģionā.

ludzasmuzejs.lv

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu