Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Tigaļu dižakmens

Tilgaļu milzakmens jeb Tilgaļu Lielais akmens (arī Krauju, Vandzenes akmens) ir vislielākais dižakmens Kurzemē un ceturtais lielākais Latvijā. Tā apkārtmērs ir 26 m, garums – 7,35 m, platums – 7,0 m, augstums – 3,4 m, virszemes tilpums – 80 m3. Tas atrodas Vandzenes pagastā, Vandzenes–Valdemārpils ceļa labajā pusē, piekalnē pie Krauju kapsētas. Akmens ir neregulāras formas, šķautnains, ar stāvām malām. Tas ir ģeoloģiskais dabas piemineklis, kā arī izcils ainavas elements. Ģeoloģiskais sastāvs ir neviendabīgs: rietumu un dienvidrietumu daļā tas ir iesārts plagioklāza – mikroklīna granīts, ziemeļrietumu daļā – pelēkbalts pegmatītgranīts, dienvidaustrumu daļā – pelēks granīts.

Talsu novada muzeja ekspedīciju materiāli liecina par Tilgaļu milzakmeni kā senu kulta vietu. Kādreiz netālu no akmens augusi liela liepa, kas 1969. gada vētrā tika nolauzta. Akmens un liepa pēc vietējo iedzīvotāju stāstījuma esot sena upurvieta. Upurēšanas uguns esot kurināta liepas tuvumā, bet ne uz akmens. Talsu novadnieks, rakstnieks un publicists Vilis Veldre 1937. gada izdotajā grāmatā "Seni stāsti par manu māju" piemin Tilgaļu akmeni, kā senču kulta vietu, kas atradās liepu audzes vidū. Pēc nostāstiem akmens apkaimē bijušas atrastas arī ogles.

2007. gadā Tilgaļu dzimtas pārstāvji iestādīja Tilgaļu svētliepu – vēstures arhīvos aprakstītās Tilgaļu upurliepas vietā.
lv.wikipedia.org

 

Talsu novadnieks – dzejnieks, rakstnieks, publicists Vilis Veldre (1908–1940), arī Jānis Trimda, īstajā vārdā Fricis gulbis, savus bērnības gadus pavada Vandzenes pagasta Silenes Kalējos. 1937. gadā izdotajā grāmatā "Seni stāsti par manu māju" rakstnieks stāsta par savām dzimtajām mājām – Silenes Kalējiem senatnē, iepazīstina ar tuvākās apkārtnes ievērojamākām vietām, stāstījumu attiecinot uz laika posmu, kad kurši iekarojuši lībiešu zemi.

"Netālu no kapsētas klajā laukā šalc milzu liepa, vēl atgādinādama tos laikus, kad te gadu simteņiem ilgi pavasaros plauka, vasarās ziedēja un rudeņos atkal nometa visas lapas krāšņa liepu birzs.

Tad lielais akmens, kas ir, lielākais visā Kurzemē, negulēja klajā vietā, no visām pusēm jau pa gabalu saredzams, bet bija novietojies liepu birzs pašā sirdī, kur mani senči to turēja Dievam par ziedokli. Un bez liepām vēl šajā birzī bija vēl daudz ābeles... Tad nāca vācu vara, kas ar zobenu un uguni ieviesa mūsu zemē kristīgo ticību, tā visiem līdzekļiem cīnījās pret ļoti noturīgo un slepeno elkdievību... Bēdīgu likteni bija piedzīvojušas Dieva dārza dižās liepas, svešu vācu vīru cirvjiem nocirstas, plašu kuršu ragavās uz jūrmalu vestas, kuģos krautas un pa jūru prom uz tālām pilsētām aizlīgotas visādu spēļu kauliņu, tāpat nesvētu vai svētu bilžu rāmju taisīšanai. Un Dieva dārza vietā nu bija vairs tikai dižais Laimas akmens, kam svešie krusta vīri tā lieluma dēļ neko nevarēja padarīt, un visapkārt akmenim tikai celmi vien, apauguši smuidrām atvasēm." Arī Talsu novada muzeja ekspedīciju materiāli liecina par Vandzenes Lielo akmeni kā senu kulta vietu.

"Kādreiz netālu no akmens augusi liela liepa (nolūzusi 1969. gadu vētrā). Akmens un liepa pēc vietējo iedzīvotāju stāstījuma esot sena upurvieta. Upuru uguns kurināta liepas tuvumā, bet ne uz akmens (lai to nebojātu)." Taiga Lasmane (Viļa Veldres meita) atceras, ka Pieminekļu valde 1930.–tajos gados akmenī iekalusi Latvijas zvaigznīti. Zvaigznīte iekalta akmens malā pret ceļu, tā bijusi 10cm diametrā.

Vandzenes Lielais akmens ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām, tā ģeoloģiskais sastāvs neviendabīgs: DR un R daļā – iesārts plagioklaza mikrolīna granīts, ZR daļā – pelēkbalts pagmatītgranīts, DA daļā – pelēks granīts. Apkārtmērs 26 m, garums 7,35 m, platums 7,0 m, augstums 3,4 m, virszemes tilpums – 80 m3.
www.latvia.travel/lv

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu