Lielais Lauču akmens sastāva ziņā ir diezgan tipisks rapakivi granīta paveids – viborgīts, ko raksturo lieli lokveida kālija laukšpata (KSi3O8) kristāli, kuri ieslēgti sīkāku kālija laukšpata, kvarca(SiO2) un biotīta (melnā vizla) pamatmasā.
Iezis veidojies vairāku kilometru dziļumā, sastingstot izkusušai Zemes garozas vielai.Akmeņi izstumti jūras krastā 1853. gada pavasarī kopā ar ledus gabaliem vētras laikā. Akmeni raksturojošie lielumi metros-augstums 2,1 5 m, garums 4,3 m, platums 3 m, tilpums 24 m3, svars 70 tonnas.
Sarkanbrūnā laukšpata krāsa norāda uz piederību Dienvidrietumu Somijas Vīborgas(Vīpuri) masīva iežiem, no kurienes to atnesis ledājs, domājams pirms 2000 gadiem. Ledāja iedarbības pēdas – pulējums un švīkojums – ir saglabājies akmens slīpajā, pret Ziemeļiem vērstajā virsmā. Jūras viļņi, sals un ūdens akmeni apdrupinot radījuši tā klaipveidīgo formu, kas raksturīga tieši rapakivi.
Ir ziņas, ka Lielais Lauču akmens no krasta zemūdens nogāzes pludmalē izstumts 1853. gada pavasarī, vēja dzītajiem līča lediem sablīvējoties un uzbīdoties krastam.
Arī Mazais Lauču akmens, visticamāk nāk no Vīborgas granītu masīva. To veidojošais iezis ir mazāk izplatīts rapakivi paveids – pīterlīts. Tam raksturīgi stūraini, nevis lokveida kālija laukšpata kristāli.
Mazais Lauču akmens ir interesants ar savu svaigo virsmu, kurā skaidri saskatāma ieža uzbūve.
Mazā Lauču akmens raksturlielumi metros – augstums 1,9 m, garums 3,3 m, platums 2,4 m, apkārtmērs 9,5 m un tilpums 11 m3 .
Lauču akmeņi atrodas jūras krastā Limbažu novada Skultes pagastā pie mājām „Vidlauči”
www.vidlauci.lv