Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Kapsēdes Rudais akmens – bedrīšakmens

Kapsēdes Rudais akmens ir dižakmens, bedrīšakmens, Dienvidkurzemes novada Medzes pagasta Kapsēdē, apmēram 300 metrus uz ziemeļiem no karjera. Aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1957. gada.

Rūsgans akmens, 11,5 metri apkārtmērā. Rudā akmens garums ir 3,7 metri, platums 2,5 metri, augstums 1,6 metri, bet virszemes tilpums ir 7 m³. Lēzenas un noapaļotas piramīdas formas. Akmeni pētījis un aprakstījis K. Grēvinks jau 1861. gadā.

Akmens virspusē ir vismaz 7 pārliecinošas kvalitātes bedrītes, kas ieveidotas, domājams, bronzas laikmetā.
lv.wikipedia.org

 


Izcilais dabas un vēstures piemineklis atrodas Medzes pagastā, Kapsēdes apkārtnē, ap 100 metrus no Plienkalniem, aizaugošā pļavā, 1,5 m no grāvja uz dienvidiem, tieši zem elektrolīnijas. Tā vērtības ir gan dabas, gan vēstures jomā: tas ir senais kulta akmens – bedrīšakmens un vienlaikus pēc parametriem arī dižakmens.

Akmens izmēri: 3,9 m garš, 2,8 m plats, līdz 2 m augsts, apkārtmērs 11,50 m, tilpums 11 kubikmetri. Pēc sastāva: rūsgani brūns rapakivi granīts. Akmens tekstūra ir plankumaina, ko nosaka nevienmērīgais neliela daudzuma 4 – 5 cm lielu ovoīdu izvietojums iezī. Akmens virsmas ievērojami, bet nevienmērīgi sadēdējušas, tās šķeļ arī vairākas plaisas. Dižakmens atrodas savā sākotnējā vietā, nav ticis pārvietots.

Latvijas Petroglifu centra ekspedīcijā 2008. gada 5. aprīlī, toreizējā Liepājas rajona akmeņu pētniecības projekta ietvaros, tika atklāts, ka līdz šim plaši pazīstamais dižakmens ir arī arheoloģijas piemineklis – līdz tam nezināms bedrīšakmens. Akmens virspusē ir vismaz 7 pārliecinošas kvalitātes bedrītes, kas ieveidotas, domājams, bronzas laikmetā, t.i. jau krietni pirms mūsu ēras. Tas bija viens no nozīmīgākajiem atklājumiem vēstures jomā 2008. gadā. Kā ievērojamu izmēru akmens tas aprakstīts jau 19. gadsimtā, un vairākkārt arī padomju laikos.

Kultūrvēsturiskais dižakmens ir pieejams pa šauru taciņu, slapjā laikā ieteicami piemēroti apavi.

Interesanti, ka akmenim paveicies saglabāties līdz mūsdienām, jo tā virsmā atrodamas arī urbumu vietas, kas liecina, ka to kaut kad nezināmos laikos bijis iecerēts sašķelt, bet darbi nezināmu apstākļu pēc pārtraukti.
www.kurzemesregions.lv

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu