Latvijas Nacionālā opera

Skulptūra ēkas fasādē (Latvijas Nacionālā opera)

Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) ir repertuāra operteātris Aspazijas bulvārī 3, Rīgā. Repertuārā ir operas un baleta izrādes, kuras tiek rādītas sezonā (no septembra vidus līdz maija beigām). Vienas sezonas laikā LNOB tiek parādītas gandrīz 200 izrādes, un tiek sagatavoti vidēji 6 jauniestudējumi. Lielajā zālē ir 946 sēdvietas, Jaunajā zālē – 250 līdz 300 sēdvietas. Tajā strādā vairāk nekā 600 štata darbinieku: 28 operas solisti, 105 orķestra mūziķi, 62 kora mākslinieki un 70 baleta trupas dalībnieki. Ēka atrodas Rīgas centra kanālmalas apstādījumu joslā.

Kopš 2013. gada 4. novembra Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs ir Zigmars Liepiņš.

Ēka
Rīgas 1. pilsētas (vācu) teātra ēka celta 1860.–1863. gadā pēc arhitekta Ludviga Bonšteta (1822–1885) projekta, vietā, kur agrāk atradies viens no Rīgas nocietinājumu sistēmas elementiem – Pankūku bastions. Tā ir hellenizēta klasicisma stila celtne, kuras greznāko ziemeļaustrumu fasādi rotā jonisko kolonnu portiks un alegorisku figūru grupa (Apollons, traģēdijas un komēdijas simboli, drāmas ģēnijs u.c.).
lv.wikipedia.org

Latvijas Nacionālā opera un balets
Aspazijas bulvārī 3, Rīga, LV-1050
Tālrunis: 67073777, 67073715
Fakss: 67228930
E-pasts: info@opera.lv

LNO biļešu kases
Tālrunis: 67073777
E-pasts: boxoffice@opera.lv

Kafejnīca "Cafe Opera"
SIA "Lanio nekustamie īpašumi"
Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050
Tālrunis: 67211234

Vēsture
Pilsētas teātra jeb Rīgas pilsētas vācu teātra ēka celta 1860.–1863. gados pēc arhitekta Ludviga Bonšteta (1822.–1885.) projekta, vietā, kur agrāk atradies viens no Rīgas nocietinājumu sistēmas elementiem – Pankūku bastions. Tā ir hellenizēta klasicisma stila celtne, kuras greznāko, resp., ziemeļaustrumu fasādi rotā jonisko kolonnu portiks un alegorisku figūru grupa (Apolons, traģēdijas un komēdijas simboli, drāmas ģēnijs u.c.).

1856. gadā arhitektu Oto Dīces un Johana Daniela Felsko izstrādātajā pilsētas centra rekonstrukcijas plānā Rīgas kanālmalas apstādījumos paredzēta vieta pilsētas teātrim. Rīgas Pilsētas Pirmā jeb Vācu teātra projektu konkursā uzvar Pēterburgas arhitekts Ludvigs Bonštets. Sākot ar 1860. gadu, trīs gadu laikā bijušā Pankūku bastiona vietā tiek uzcelts pilsētas teātris ar gandrīz 2000 skatītāju vietām.

1863. gadā jauno ēku atklāj ar Frīdriha Šillera "Vallenšteina nometnes" un Ludviga van Bēthovena "Fidelio" iestudējumiem. 1882. gadā ugunsgrēkā izdeg liela daļa teātra ēkas. Rekonstrukcijas projektu, stingri sekojot Bonšteta arhitektūrai, izstrādā Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings.

1887. gadā ar vairākiem moderniem uzlabojumiem ēkas atjaunošanas darbi tiek pabeigti. I Pasaules kara laikā teātris tiek slēgts un kā Pilsētas Vācu teātris savu darbību atsāk tikai 1917. gadā.

1912. gadā Pāvula Jurjāna vadībā Rīgā sāk darboties Latviešu opera. Pirmā pasaules kara laikā trupa evakuējas uz Krieviju, bet 1918. gadā Latvijas Mūzikas akadēmijas dibinātāja un ilggadējā rektora profesora Jāzepa Vītola vadībā atgriežas Rīgā kā Latvju opera.

1919. gadā pilsētas teātra ēka pāriet Latviešu operas trupas rīcībā, un gada nogalē teātris iegūst Latvijas Nacionālās operas nosaukumu.

1944. gadā līdz ar padomju varu Latvijas Nacionālā opera iegūst Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātra nosaukumu.

1957–1958. gadā teātra ēkā tiek veikts remonts, kas neparedz ēkas modernizāciju, bet tikai kosmētisku atsvaidzināšanu. 20. gadsimta septiņdesmito gadu vidū rodas ideja par Operas nama rekonstrukcijas nepieciešamību, jo 19. gadsimta beigu ēka vairs neatbilst 20. gadsimta beigu tehniskajām un estētiskajām prasībām.

1990. gadā teātris, atkal kļuvis par Latvijas Nacionālo operu, tiek slēgts ar Džuzepes Verdi "Masku balles" izrādi, un sākas ēkas rekonstrukcija un interjera restaurācija, kurā tiek stingri sekots R. Šmēlinga izstrādātajam vēsturiskajam interjeram, tam stilistiski pieskaņojot jaunizveidotās telpas.

1995. gadā tiek pabeigta vecās ēkas rekonstrukcija, un Operas kolektīvs ar izcilu simfoniskās mūzikas koncertu sēriju un Jāņa Mediņa operas "Uguns un nakts" iestudējumu atgriežas uz savas skatuves.

2001. gadā tiek pabeigts mūsdienīgs piebūvju komplekss, kas piedāvā jaunas telpas tehniskajam un radošajam personālam, kā arī Jauno zāli ar 300 skatītāju vietām plaša profila mākslas projektu realizēšanai.

lv.wikipedia.org
www.opera.lv

Lapas navigācija

Lapas satura daļā varat izvēlēties, ko redzēt kartē vai arī atvērt aprakstus un fotogrāfijas.

1. Lai apskatītu karti,
a) klikšķiniet uz loga “Apskates vietas” vai “Aktīvā atpūta”,
b) izvēlaties, kuru reģionu gribat redzēt,
c) izvēlaties apskates vietu, ieklikšķinot kreisajā pusē pirms tās nosaukuma. Kartē parādīsies ikonas attiecīgajās apskates vietās,
d) lai redzētu visus apskates objektus vietās, kur to ir daudz, ar peles rullīti vai klikšķinot uz + zīmes lapas labajā apakšējā stūrī, pietuviniet karti, līdz parādās atsevišķas ikonas,
e) ja vēlaties šo apskates vietu nosaukumus redzēt saturā, uzklikšķiniet uz bultiņas aiz attiecīgā nosaukuma,
f) ja vēlaties vienlaicīgi kartē redzēt visas konkrētā reģiona apskates vietas, ieklikšķiniet kreisajā pusē pirms “Rādīt visus objektus kartē”.

2. Kartē, uzklikšķinot uz ikonas, atvērsies fotogrāfija ar aprakstu:
a) ritinot uz leju un uzklikšķinot “Lasīt vairāk”, atvēriet pilnu aprakstu un fotogaleriju,
b) uzklikšķinot “Iegūt norādes”, jaunā logā atveriet konkrētās vietas karti,
c) ja no aprakstu daļas vēlaties atgriezties uz karti, klikšķiniet lapas augšējā labajā stūrī “Atgriezties uz karti”.

3. Lai saturā atvērtu aprakstu un fotogrāfiju sadaļu,
a) klikšķiniet tieši uz nosaukuma,
b) klikšķiniet uz konkrētās vietas bildes vai “Lasīt vairāk”, lai atvērtu tās pilno aprakstu un galeriju,
c) lai atgrieztos uz karti, klikšķiniet lapas augšējā labajā stūrī “Atgriezties uz karti”.

4. Visām apskates vietām www.redzet.lv mobilajā versijā pieejama googles navigācija.