Mazā Pils iela 19, Centra rajons, Rīga, LV-1050
Muzeja vadītāja – Mag. Art Ilze Martinsone
Tālr. 67220779
E-pasts: Ilze.Martinsone@mantojums.lv
Galvenā krājuma glabātāja – Mag. Art Ināra Appena
Tālr. 67220779
E-pasts: Inara.Appena@mantojums.lv
Latvijas Arhitektūras muzejs ir Rīgas muzejs, sākotnēji bijis paredzēts kā Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas struktūrvienība. Muzejs atrodas viduslaiku ēku kompleksā "Trīs brāļi", kas ir viens no Latvijas galvaspilsētas arhitektūras objektiem.
Vēsture
Latvijas Arhitektūras muzejs ar Latvijas Kultūras ministrijas lēmumu Nr. 100 tika dibināts 1994. gada 28. jūlijā. Sākotnēji tas bija paredzēts kā Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas struktūrvienība, arī pati VKPAI atrodas tai pašā ēkā. Muzeja oficiālā atklāšana notika 1995. gada 19. aprīlī, piedaloties LR Ministru prezidentam.
Tā dibināšanas iniciatori bija pazīstamais latviešu arhitekts Jānis Lejnieks, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis un toreizējais Latvijas Republikas Kultūras ministrs Jānis Dripe. Muzeja pirmais direktors bija Jānis Lejnieks.
Muzejam nav pastāvīgas ekspozīcijas, tas darbojas kā izstāžu zāle, kurā notiek regulāras tematiskās izstādes, kas paredzētas sabiedrības izpratnes padziļināšanai par mūsdienu arhitektūras stāvokli un sniedz retrospektīvu pārskatu par Latvijas arhitektūras mantojumu.
Latvijas Arhitektūras muzeja fondos ir vairāk nekā 9000 vienību – materiāli par Latvijas arhitektiem un arhitektūru laika periodā no 1869. gada līdz mūsdienām. Starp tiem ir dokumenti un materiāli, kas saistīti ar slavenu meistaru vārdiem: Kristofu Hāberlandu, Johanu Danielu Felsko, Jāni Baumani, Vilhelmu Bokslafu, Eiženu Laubi.
Muzeja darbinieki ir veikuši lielu darbu, apkopojot diplomēto Latvijas arhitektu reģistru un biogrāfisko rādītāju, ko papildina zīmējumi, rasējumi, skices, maketi un fotokopijas. Visi dokumenti digitālā formā ir pieejami pārskatīšanai un darbam.
Muzejs sadarbojas ar žurnāla "Latvijas Arhitektūra" redakciju, nodrošinot katru no izstādēm ar nepieciešamajiem iespiedmateriāliem – plakātiem, brošūrām un pastkartēm.
Muzeja pagalmā atrodas vācu viduslaiku arhitektūras kolekcija: Melngalvju nama portāls, kādas Vecrīgas dzīvojamās ēkas portāla fragments ar uzrakstu latīņu valodā "Soli Deo gloria" ("Slava vienīgajam dievam"), kā arī metālkaluma Rīgas 1554. gada ģerbonis, kas ir visvecākais no šodien zināmajiem tāda veida ģerboņa attēlojumiem.
lv.wikipedia.org
Par ēku:
“Trīs brāļi” – Rīga, Mazā Pils iela 17, 19, 21.
Nosaukums radies pēc analoģijas ar noliktavu grupu Tallinā, ko sauc par “Trīs māsām”. Komplekss pārstāv viduslaiku dzīvojamo ēku dažādas attīstības fāzes laikā, kad mājokļi tika būvēti uz šauriem zemes gabaliem.
Ēka Mazajā Pils ielā 17 ir vecākais mūra dzīvojamais nams, kas saglabājies Rīgā (15. gs. b. – 16. gs. sāk.). Ēku rotā pakāpju zelminis un gotiskas nišas (fasādē ir arī renesanses iezīmes). Sākotnēji celtnē bijusi viena telpa ar manteļskursteni, bēniņi izmantoti noliktavām. 1697 ēkā bijusi maiznīca, tā paplašināta ar piebūvi pagalma pusē, vēlāk arī ielas pusē, likvidējot nelielo priekšlaukumu, kas liecina, ka Vecrīgas ielas sākumā bijušas platākas (restaurācijas laikā, kas veikta 1955–1957 arhitekta P. Saulīša vadībā, piebūve tika nojaukta).
Ēka Mazajā Pils ielā 19 tagadējo veidolu ieguvusi 1646. Ēkas fasādei holandiešu manierisma iezīmes (restaurēta pēc J. K. Broces 1785. gada zīmējuma). Pirmā stāva plānojums līdzīgs iepriekšējai ēkai. Virs zemās halles atrodas plaša zāle ar lieliem sīkrūšu logiem, telpas izvietotas arī 2. stāva pagalma pusē un bēniņos. 1746 ēkai piebūvēts akmens portāls.
Ēka Mazajā Pils ielā 21 tagadējo izskatu ieguvusi 17. gs. beigās. Celtnei ir barokāls liektas formas zelminis, katrā stāvā iekārtotas mazas telpas birojiem, uz kuriem no priekštelpas ved koka kāpnes. Visu trīs ēku pagalmi restaurācijas laikā apvienoti, tā sienās iemūrēti akmens portāli, Rīgas ģerbonis.
Ēku kompleksā “Trīs brāļi” atrodas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Latvijas Arhitektūras muzejs.
Priekšdarbi Latvijas Arhitektūras muzeja dibināšanai veikti 1992. gadā, kad Valsts kultūras aizsardzības inspekcijas Pieminekļu dokumentācijas centrā tika izveidots Arhitektūras zīmējumu un rokrakstu sektors. Tika sistematizēta arhitekta Leona Plauciņa dāvinātā arhitektu zīmējumu un biogrāfiju kolekcija un turpināta fondu veidošana.
Latvijas Arhitektūras muzejs dibināts ar LR Kultūras ministra pavēli Nr.100 1994. g. 28. jūlijā, kad tas kā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas struktūrvienība varēja uzsākt darbu Vecrīgā, Mazā Pils ielā 17. Ar kultūras ministra pavēli par muzeja direktoru iecēla Jāni Lejnieku. Latvijas Arhitektūras muzeju oficiāli atklāja LR Kultūras ministrs 1995. gada 19. aprīlī, piedaloties LR Ministru prezidentam. Atklāšana notika ar izstādi no jaundibinātā muzeja fondiem.
www.archmuseum.lv
