Ēdoles pils parks

Pils kompleksā ietilpst 19. gs. veidots 7,5 ha liels ainavu parks un saimniecības ēku komplekss aiz aizsardzības grāvja. No vecā barokālā dārza saglabājusies tikai neliela terase, pa kuri gājis kāds no dārza ceļiem,un dīķis parka dienvidrietumu malā. Sākotnējā vietā saglabājies tikai pastaigu ceļš pa "Mīlestības aleju" un tas, pa kuru var nokļūt līdz Rūķīšu ozolam.

Domājams, ka parks sākts ierīkot 19. gadsimta sākumā, par ko liecina saglabājušās regulāra parka iezīmes arī ārpus nocietinājuma grāvja. Vēlāk tas pārveidots par ainavu parku. Tajā ir dīķu sistēma.

Pili no trim pusēm norobežo aizsarggrāvji, ziemeļu pusē uz Vankas upītes uzpludināts dīķis. Galvenā parka daļa ir austrumos no pils. Centrālajā daļā viegli saskatāma plaša, gara lauce ar brīvu ainavisku plānojumu un eksotu akcentiem, vietām simetriskiem. Speciālisti uzskata, ka sākotnējie ceļi izzuduši un dīķi aizsērējuši.

Tikai labi ieskatoties, vēl var sazīmēt aleju ap kādreizējo celiņu (par to vēsta neliels paaugstinājums), kas vedis no Kuldīgas – Ēdoles ceļa uz pils dienvidu fasādes terasi. Ka tā ir taisnība, varētu apstiprināt arī ap 1880. gadu tapusī gravīra, kas rāda romantisku akmens tiltu ar dažādu izmēru arkām, tas šķērsojis nocietinājuma grāvi pretī saules apgaismotajai fasādei, aiz kuras atrodas Baltā un Sarkanā zāle.

Parkā stādītas vietējās un svešzemju koku un krūmu sugas.

No eksotiem minami Sibīrijas baltegle, Eiropas lapegle, Veimuta priede, kalnu kļava, parastā zirgkastaņa, saldais ķirsis, ugunssarkanā krustābele, Šneidera krustābele, parastais dižskābardis, Pensilvānijas osis, baltā apse, smaržīgās avenes, melnais plūškoks, Ungārijas ceriņi, Moltkes liepa, platlapu liepa, tūbainā sudraba liepa, Holandes liepa un citi lapu koki.

Vasarās parkā veldzējošu ēnu sniedz daudzas kļavas, āra bērzi, oši, ievas, egles, liepas un gobas. Tās gan pēdējā gadu desmitā šiem kokiem bīstamās infekcijas dēļ gandrīz visas nokaltušas. Arī Ēdolē, tāpat kā daudzviet citur, vēl nesen varēja redzēt spokainos gaišos, mizu zaudējušos, no Holandes slimības bojā gājušo koku skeletus.

pilis.lv

Lasīt tālāk
Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu