Ventspils Dienvidu mols
Ventspils Dienvidu mola promenāde
Uz Dienvidu mola var nokļūt braucot pa Medņu ielu. Iela aizved līdz plašam stāvlaukumam no kura arī sākas labiekārtota Dienvidu mola promenāde. Stāvlaukumā uz paaugstinājuma ir novietots apskates objekts - 25 m garš un 85 t smags 1967. gada zvejas kuģis „Azova”, kā klājs ir pieejams apskatei. Blakus kuģim atrodas no milzu enkuru ķēžu posmiem izveidots 4 m augsts krēsls. Blakus stāvlaukumam uz pakalniņa atrodas 19 m augsts skatu tornis no kura ar speciālu tālskati var apskatīt jūru, ostu un pilsētu.
No stāvlaukuma ejot pa Dienvidu mola promenādi, atrodas viens no interesantākajiem pilsētas vides mākslas objektiem - Govs Matrozis (augstums – 4 m). Skulptūra atklāta 2006. gadā. Promenāde aizved līdz skatu platformu pie pašas bākas. No promenādes var vērot saules rietu, vareno jūras viļņošanos vētras laikā, kā arī lielo kuģu ienākšanu vai iziešanu no ostas.
Promenādes garums ir apmēram 1000 m (no stāvlaukuma līdz skatu platformai)
2018. gada vasarā tika veikti Dienvidu mola rekonstrukcijas būvdarbi.
Ostai mols ir viena no svarīgākajām hidrobūvēm – dambis, kas no cietzemes iestiepjas jūrā un pasargā ostu no viļņiem, ledus un sanesumiem.
Izturībai pret viļņiem Dienvidu mols papildināts ar 1349 piecas tonnas smagiem tetrapodiem, 19 tetrapodiem, kas sver 13 tonnas, un 204 betona masīviem, no kuriem katrs sver 45 tonnas. Ir veikts arī mola fasāžu remonts, atjaunots tā segums un izbūvēts jauns apgaismojums visā mola garumā.
Pēdējie nozīmīgie atjaunošanas darbi Dienvidu molā veikti 90. gadu vidū, tomēr tik pamatīgu rekonstrukciju kā 2018. gadā Dienvidu mols nav pieredzējis vismaz 60 gadus.
www.ventasbalss.lv
Mola vēsture
Uzplaukumu Ventspils osta piedzīvoja hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642–1682), kad Packules upes grīvā, 7 kilometrus no jūras, tika izveidota kuģu būvētava, kurā uzbūvēja 44 kara kuģus, 60 tirdzniecības un daudzus mazāka izmēra kuģus.
Hercogs Jēkabs rūpējās arī par to, lai Ventspils ostā būtu droša kuģošana. Tādēļ viņš nostiprināja ziemeļu krastu Ventas grīvā un uzbūvēja Ziemeļu molu, kas nodrošināja kuģu ienākšanu, cīnoties ar spēcīgajiem ziemeļu vējiem.
Vēlāk, tajā pašā 17. gadsimtā, tika nostiprināts dienvidu krasts un uzbūvēts Dienvidu mols aptuveni 250 metru garumā. Molu konstrukcija sastāvēja no koka pāļu rindas un pakšu kastēm, kas bija pildītas ar fašīnām un akmeņiem.
Pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai (1795) Ventspils osta ilgu laiku palika bez uzmanības no varas puses, hidrotehnisko būvju stāvoklis pasliktinājās. Nepietiekamo remontu dēļ Dienvidu molu pilnībā izjauca vētras; to atjaunoja tikai 19. gadsimta vidū.
Ventspils ostas un tās hidrotehnisko būvju attīstības un uzplaukuma jauns posms aizsākās 20. gadsimta sākumā, kad tika izbūvēts dzelzceļš, savienojot Ventspili un Maskavu. Būvniecības darbu laikā abi moli tika atjaunoti un izvirzīti jūrā, sasniedzot dabīgo dziļumu 8–8,5 metri.
Pēc inženiera M. Šistovska projekta Dienvidu mols tika pagarināts līdz 1490 m, Ziemeļu – līdz 2059 m. Jūras vārtu platums bija 250 m, kuģošanas kanāla platums – 150 m. Molu galus Šistovskis projektēja kā pagaidu konstrukcijas, pieļaujot, ka nākotnē molu garums varētu vēl pieaugt.
Pirmā pasaules kara laikā osta un tās hidrotehniskās būves būtiski cieta: visu, kas bija dedzināms, nodedzināja krievu armija, kas atkāpās, pārējais tika uzspridzināts. Pakāpeniska ostas un tās būvju atjaunošana aizsākās pēc Latvijas Republikas izveidošanas 1918. gadā. 1937. gadā Ziemeļu mols tika atjaunots 154 metru garumā, Dienvidu mols – 208 metru garumā.
Ventspils ostas vērienīga atjaunošana un attīstība turpinājās plānotās ekonomikas padomju gados, kā arī pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas. Šobrīd Dienvidu mols, izveidojot tā visā garumā promenādi (aptuveni 900 metri), tiek izmantots kā tūrisma objekts un ir viena no populārākajām atpūtas vietām mūsu pilsētā.
(Izmantota informācija no N. Bērziņa Pārskata par ūdensceļu izbūvi un uzturēšanu līdz 1937. gada 1. aprīlim.)
