Talsi

Talsi – deviņu pakalnu un divu ezeru pilsēta

Talsi ir viena no gleznainākajām un kultūrvēsturiski bagātākajām Kurzemes pilsētām. Tās vizītkarti veido unikāls reljefs – pilsēta ir izvietojusies uz deviņiem pakalniem (Pilskalna, Ķēniņkalna, Leču kalna, Tiguļu kalna, Sauleskalna, Baznīckalna, Krievragkalna, Vilkmuižas kalna un Dzirnavkalna), kurus ieskauj divi ezeri – Talsu un Vilkmuižas ezers. Šis dabas dotais izvietojums rada izteiksmīgu mazpilsētas ainavu, ko mēdz dēvēt par "Kurzemes pērli".

Vēstures pavedieni un arhitektūra

Talsu vārds vēstures avotos pirmo reizi minēts 1231. gadā Romas pāvesta sūtņa Alnas Balduīna līgumā ar kuršiem. Pilsētas vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Tam raksturīga 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma apbūve ar līkumotām, bruģētām ieliņām un vienstāva vai divstāvu namiem, kuru sarkanie kārniņu jumti rada Vidusjūras reģionam līdzīgu noskaņu. Vecpilsētas sirds ir Baznīckalns, kurā lepni slejas 1615. gadā celtā Talsu evaņģēliski luteriskā baznīca – vecākā mūra celtne pilsētā.

Mūsdienu ritms un tūrisma magnēti

Mūsdienās Talsi ir aktīvs Kurzemes kultūras un tūrisma centrs, kurā vēsturiskais šarms satiekas ar modernu infrastruktūru. Pilsēta ir slaveni ar saviem parkiem un dabas objektiem:

• Talsu ezera promenāde: Labiekārtota pastaigu laipa apkārt ezeram, kas savieno pilsētas centru ar dabu un piedāvā skatu uz ezera strūklaku.

• Ķēniņkalns (Pilsētas dārzs): Vēsturisks parks ar skatu platformām, vides objektiem "Ierāmē Talsus" un "Deviņas cepures", kā arī pieminekli "Koklētājs".

• Tiguļu kalns: Pilsētas augstākais pakalns, kurā atrodas Talsu novada muzejs (bijušī barona Firksa pils) un dendroloģiskais parks ar vairāk nekā 300 koku un krūmu sugām.

Talsi ir arī vieta, kur cieņā tiek turētas kurzemnieku tradīcijas, amatniecība un vietējā kulinārija. Pilsētas unikālais reljefs katram apmeklētājam piedāvā atšķirīgu perspektīvu – ik uz soļa paveras jauns, gleznains skats, kas jau gadsimtiem iedvesmojis māksliniekus un fotogrāfus.

Vēsture

Talsu - vārds pirmo reizi minēts 1231. gadā Romas pāvesta sūtņa Ainas Balduīna līgumā ar kuršu cilšu vecākajiem. Vēsturiskais pilsētas centrs atrodas starp Talsu un Vilkmuižas ezeriem, ietverot vecās pilsētas ielas - Ūdens un Kalēju, Dzirnavu, Kalna un daļu no Laidzes un Lielās ielas.

13.gs. beigās vācu bruņinieku ordenis netālu no pilskalna uzcēla ordeņa mūra pili, ap kuru izveidojās lēņu muižas. 15.gs. šeit apmetās vācu amatnieki un tirgotāji. Kurzemes hercoga Jēkaba laikā Dzelzciemā pie Talsiem ierīkots dzelzs ceplis, kas rosināja saimniecisko dzīvi.

Vēstures gaitā Talsi cietuši karos, iedzīvotāji izmiruši mērī (1657., 1710.g.), deguši lielajā ugunsgrēkā 1733. gadā.

19.gs. sākās ar jaunu rosmi. Jau 18.gs. beigās atļauju apmesties uz dzīvi Talsos iegūst ebreji.

1863. gadā darbu uzsāka pirmā privātā elementārskola Fr. Feldmaņa vadībā. 1873. gadā atvērta Talsu miesta privātā apriņķa skola, saukta par kreisskolu. Par šīs skolas direktoru no 1881. līdz 1889. gadam strādāja valodnieks K. Mīlenbahs. Mācības notika vācu valodā. 1887. gadā Jauntalsos atvēra pilsētas skolu ar krievu mācību valodu. Skola pastāvēja līdz 1.pasaules karam.

20.gs. sākumā pilsētiņa piedzīvoja gan 1905. gada decembra sacelšanos, gan soda ekspedīcijas briesmu darbus - tika nodedzinātas ap 60 ēkas, nošauti cilvēki. Bet pilsētiņā dzīve turpinājās, atjaunoja un uzcēla jaunus namus.

Sākās l. Pasaules karš, 1915. gadā, ienākot vācu karaspēkam, no 5 000 pilsētniekiem Talsos palikuši 1 100. Smags un grūts bija 1919. gads ar biežajām varu maiņām -boļševiki, bermontieši, landdesvērs.

Pilsētas tiesības Talsiem Krievijas Pagaidu valdība piešķīra 1917. gadā, bet mierlaika dzīve sākās ar 1920. gadu. Talsi bija un palika amatnieku un sīktirgotāju pilsēta, kur katrā mājā bija pa sīkbodītei. 1935. gadā Talsos bija 4 116 iedzīvotāji ( 82 % latvieši, 12 % ebreji, 3 % vācieši).

Jau no 1913. gada, kad tika uzcelts Latviešu biedrības nams, Talsos spēlēts teātris, dejots, dziedāts, rīkotas novada mākslinieku gleznu izstādes. 1930. gados populārākie sporta veidi bija futbols, vieglatlētika

1919.g. rudenī - nodibināja pirmo vidusskolu Talsos un apriņķī, kas atradās bijušajā barona Firksa pilsētas mājā. Kopš 1957. gada Talsu 1.vidusskola atrodas Brīvības ielā 28. 1998. gadā tā atgūst Talsu ģimnāzijas nosaukumu.

Vācu okupācijas vara Talsos saimniekoja no 1941.g. 1.jūlija līdz pat Vācijas kapitulācijai 1945.g. 8.maijā.

1950.-1960.-tie gadi bija Talsu sakopšanas laiks, sevišķi Talsu pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja K.Grīnberga laikā, līdzot dārzniekam V. Bērziņam. Pilsētas labiekārtošanā, tās parku, skvēru, laukumu, ielu un gājēju celiņu izbūve bija savdabīgs jaunrades darbs.

1960. gada novembrī atklāja savam laikam modernu platekrāna kinoteātri "AUSEKLIS" ar 500 skatītāju vietām, plašām uzgaidāmām telpām, lasītavu un bufeti.

1960. gadā sākās brīvdabas estrādes izbūves darbi, tika aizbērts nelielais dīķis, izbūvēta skatuve un dekoratīva plienakmens siena, celiņi un kāpnes no Fabrikas ielas gala pāri Saules ielai. Pēc estrādes rekonstrukcijas Sauleskalna estrādē vietas 5 000 skatītājiem.

Līdz 1961.g. pasažieru pārvadāšanai kalpoja šaursliežu dzelzceļš, pēdējais mazbānīša brauciens notika 1967.g.

1965. gadā dibināta metālapstrādes rūpnīca "TALSI" -savulaik lielākais un slavenākais pilsētas uzņēmums. 70.-80.-os gados te strādāja vairāk nekā 350 cilvēki. "TALSI" bija lielākā tāda tipa rūpnīca bijušajā PSRS , produkciju eksportēja uz padomju republikām, Mongoliju, Angliju. Latvijā palika 15 - 20 % saražotā.

1972. gada rudenī, uzspridzinot pareizticīgo baznīcu, sāka Jauntalsu apbūves un labiekārtošanas darbus. 1976. gadā atklāja jauno Talsu administratīvo centru, viesnīcu, mašīnu stāvlaukumu.1980. gadā darbu uzsāka sporta nams.

1960.-1980.-os gados notika plaša daudzstāvu māju celtniecība A. Pumpura, Dundagas, Rīgas, Darba ielu rajonos.

Šodien viena no talsenieku ieceru piepildīšanās vietām ir Ķēniņkalns, kas ieguvis jaunu skanējumu un nozīmi. Jau Latvijas brīvvalsts laikā Talsu pilsēta pasūtīja tēlniekam Kārlim Zemdegam skulptūru "KOKLĒTĀJS" - veltījumu brīvības cīņās kritušajiem varoņiem. Dundagas puses mežos tika atrasts piemērots granītakmens, savākti līdzekļi. Tomēr tikai 1995.g. tēlnieks Vilnis Titāns ķērās pie šī plāna realizācijas un 1996. gada 16. novembrī notika pieminekļa atklāšana.

Pašmāju ļaudis lepojas un ciemiņiem rāda Oktes barona Firksa pilsētas māju, kurā no 1996.g. 21. decembra uz darba dzīvi apmeties novada muzejs.

Pārmaiņas skārušas visas dzīves jomas. Talsi saglabājuši iespēju saukties par tirgotāju pilsētu - veikali, cits aiz cita un viens par otru lielāki un krāšņāki.

Atjaunotās republikas laikā jaunu vietu sabiedrībā un Talsos atgūst baznīcas dzīve. No jauna uzceļ Adventistu baznīcu, rekonstruē katoļu dievnamu.
www.talsi.lv