Pļavas plostbārdis (Tragopogon pratensis)
Pļavas plostbārdis - Tragopogon pratensis L.
Pļavas plostbārdis - angliski: Goat’s-beard; vāciski: Wiesen-Bocksbart; zviedru: ängshaverrot; igauņu: harilik piimjuur; lietuviešu: pievinis pūtelis; krievu: козлобородник луговой
APRAKSTS:
Divgadīgs vai daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 30-100 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, kails, vienkāršs, zaro maz, zem ziedu kurvīša nav manāmi paplašināts. Lapas lineāras (ga 8-20 cm, pl 0.4-1 cm), stāvas, renesveidīgas un nereti spirāliski sagriezušās. Lapas gals gari nosmailots, mala gluda, pamats pusskaujošs. Zaru galā pa vienam ziedu kurvītim (pl ap 2.5-3 cm). Vīkala lapas parasti 8 (ga 2-3 cm). Mēlziedi dzelteni, malējie aptuveni vīkala lapu garumā. Mēlzieda gals zobains. Pļavas plostbārža ziedi ir atvērušies tikai priekšpusdienā; dienas otrajā pusē tie sakļaujas. Sēkleņi lieli (ga 1.5-2.2 cm), strupi izciļņaini, pēkšņi sašaurināti garā knābī, kas aptuveni sēkleņa pamatdaļas garumā. Matkauss iepelēks, ciets. Zied no jūnija līdz augustam.
IZPLATĪBA:
Mainīga izskata suga Eiropas vidusdaļā, dienvidos un austrumos, kā arī Rietumāzijā. Tās ietvaros nodala 3 tuvas pasugas.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
BIOTOPI:
Atsevišķi eksemplāri un grupas pļavās, upju krastu nogāzēs, ceļu un dzelzceļu malās. Raksturīga suga mēreni sausās augsta zelmeņa pļavās: Cl. Molinio-Arrhenatheretea, All. Arrhenatherion elatioris.
ĪPAŠAS NORĀDES:
Ļoti līdzīgs ievazātajam austrumu (T. orientalis) plostbārdim (sk. sugas apraksta daļu). No citiem kurvjziežiem diezgan viegli atšķirams pēc stāvām, lineārām un pie pamata pusskaujošām, zaļām lapām. No citas piejūras smiltājos sastopamas plostbārža sugas - pūkainā plostbārža (T. heterospermum) - atšķirams pēc tā, ka augam nekad nav (nevis ir) tīmekļains vai tūbains, pelēcīgs apmatojums. No ievazātā lielā plostbārža (T. major) atšķirams pēc malējiem mēlziediem vismaz vīkallapu garumā (nevis manāmi īsākiem), stublājs zem kurvīša nav manāmi paplašināts (nevis acīm redzami uzpūsts), ziedi salīdzinoši tumšāki.
www.latvijasdaba.lv
