Graudaugi

Labība jeb graudaugi ir kultūraugi (galvenokārt graudzāles), kurus kultivē, lai iegūtu to ēdamās sēklas jeb graudus. Graudaugi aug lielākās platībās un dod vairāk pārtikas enerģijas par citiem pārtikas veidiem pasaulē. Graudaugi ir bagātīgi ar vitamīniem, minerālvielām, ogļhidrātiem, taukiem un proteīnu. Kad tos rafinē, noņemot klijas un dīgļus, atlikusī endosperma satur galvenokārt ogļhidrātus, zaudējot lielu daļu citu barojošo vielu.
lv.wikipedia.org

Veselīga uztura piramīdas pamatu veido graudaugu izstrādājumi - maize. Maize ir viens no galvenajiem ikdienas pārtikas produktiem, un tās uzturvērtību nosaka dažāda maluma rudzu, kviešu un citu graudu milti. Vērtīgāka ir maize no rupja maluma miltiem, kā arī maize, kurai ir pievienotas dažādas sēkliņas, graudi un klijas - šādās maizēs ir vairāk vitamīnu, minerālvielu, polinepiesātināto taukskābju un šķiedrvielu.

Pie graudaugu produktiem pieskaitāmi: maize, graudaugu brokastis, makaroni, biezputras, kvieši, mieži, griķi, auzas, rīsi.

Ar graudaugiem cilvēks uzņem lielāko daļu nepieciešamās enerģijas, jo tie satur dažāda veida šķiedrvielas, ogļhidrātus, kalciju, dzelzi, proteīnus, B grupas vitamīnus. Visas graudaugu pārslas bagātinātas ar šķiedrvielām, kas veicina kuņģa sulas izdalīšanos, zarnu traktu darbību, kā arī aizkavē holesterīna uzsūkšanos asinīs un palīdz no cilvēka organisma izdalīt žultskābes. Graudaugu produktu sastāvā ir ciete, kas gremošanas traktā pakāpeniski sašķeļas un uzsūcas asinīs jau kā glikoze. Tā nodrošina visas orgānu sistēmas ar nepieciešamo enerģiju. Graudaugu lietošana uzturā ļauj izjust sāta sajūtu, uzņemot mazāku kaloriju daudzumu. Auzu pārslu biezputra vai pilngraudu kviešu maizes lietošana ikdienas uzturā palīdz izsargāties arī no daudzām hroniskām saslimšanām.
bergubode.lv

Auzas, kvieši, rudzi, mieži, rīsi, griķi un cita veida sēklas ietilpst graudaugu kategorijā. Lielākā daļa kulinārijas izstrādājumi, kā maize, kūkas, cepumi, hamburgeri, brokastu pārslas, makaroni un cita veida pārtikas produkti tiek pagatvoti no graudaugiem. Papildus pagatvošanas procesā tiem tiek pievienotas daudz citas uzturvielas, kā sāls, cukurs, taukvielas un citas sastāvdaļas, kas nav uzskatāmas par veselīgas diētas sastāvdaļu.

Graudaugi ir lietojami uzturā mērenā daudzumā un tikai dabiskie graudaugi. Atšķirība starp apstrādātiem un neapstrādātiem graudaugiem ir tās uzturvielas saturs. Apstrādātie graudaugi praktiski visas savas vērtīgās uzturvielas ir zaudējuši apstrādes procesā un šāda veida uzturs apgādā organismu ar daudz kalorijām, bet ar maz uzturvielām, kas ir nepieciešamas organismam optimālai veselībai ilgtermiņā.

Svarīgi ir atzīmēt, ka graudaugi satur ļoti maz minerālvielas, kā nātrijs, kalcijs, kālijs, magnijs, tai skaitā ar nabadzīga daudzuma vitamīnus, it īpaši A, B un C, bet daudz neorganiskos sāļus, kas veido skābo vidi organisma sistēmā. Par daudz skābes organisma sistēma izraisa kalcija un magnija zudumu, kas ir viens no cēloņiem vājiem kauliem un osteoporozes attīstībai.

Lietojot uzturā graudaugus esiet droši, kad jūsu diētā dominē daudz zaļumi un dārzeņi. Zaļumi ir ļoti svarīga diētas sastāvdaļa, jo satur daudz svarīgas minerālvielas un citus svarīgus sāļus, kas nodrošina skābes balansu organismā.

Kvieši ir vieni no visvairāk skābu vidi veidojošiem graudaugiem. Lielākā daļa makaroni tiek gatavoti no kviešu miltiem. Auzu pārslas, kas tiek uzskatītas par veselīgu diētas sastāvdaļu arī satur daudz neorganiskos sāļus, bet nedaudz mazāk kā kvieši. Griķi, brūnie rīsi, kinwa un amaranth graudaugi ir labākā izvēle no graudaugiem.
www.rawtraining.lv

 - Milti, kurus maļot tiek izmantots viss grauds atšķiras no tradicionālajiem, baltajiem kviešu miltiem pēc uzturvielu sastāva, uzglabāšanas termiņa, garšas, krāsas un aromāta;

 - Ražojot baltos kviešu miltus tie tiek slīpēti un šajā procesā tiek noņemtas veselīgās grauda daļas- apvalks (šķiedrvielas un minerālvielas) un dīglis (vitamīnu avots).

 - Graudaugu izmantošana uzturā ir ar ļoti senu vēsturi – tūkstošiem gadu to lietošana uzturā ir bijusi civilizācijas stūrakmenis. Agrīnā civilizācija ticēja, ka graudi ir patiesa Dieva dāvana, no graudu ražas bija tieši atkarīga izdzīvošana. Graudi bija un ir vērtīga prece.

 - Mūsu senči graudus glabāja klētī un kad bija jācep maizīte samala svaigus miltus no veseliem graudiem.

 - 1870. gadā notika būtisks pagrieziens miltu ražošanā- tika radīta smalcināšanas (slīpēšanas) tehnoloģija, pateicoties kurai bija un ir iespējams pagatavot attīrītus, jeb baltos kviešu miltus. Tas nodrošināja ilgstošāku miltu uzglabāšanu un veicināja lauksaimniecības attīstību.

 - Mūsdienās baltie kviešu milti tiek izmantoti, lai makaroni, picas, maize, cepumi, kūkas un kēksi izskatītos patērētājam tīkami un kārdinoši. No baltajiem, attīrītajiem kviešu miltiem iespējams pagatavot mīkstākus, “pufīgākus”, tilpuma ziņā lielākus izstrādājumus- vienāda svara pilngraudu maize un balto miltu maize ievērojami atšķiras izmēros- pirmā būs mazāka. Šis faktors ir īpaši svarīgs maizes ražotājiem.

 - Baltajiem, attīrītajiem kviešu miltiem ir ilgs derīguma termiņš- līdz pat 5 gadiem, kas ir ļoti būtisks faktors lielajiem ražotājiem un tirgotājiem. Bieži miltus papildus balina, lai tie būtu gaišāki un attiecīgi- arī izstrādājumi no tiem.

 - Viens no būtiskākajiem balto kviešu miltu mīnusiem ir tas, ka tie satur ievērojami mazāk minerālvielu, vitamīnu un vērtīgo taukskābju- šī iemesla dēļ tos bieži ierindo “baltās nāves” sarakstā kopā ar rafinētu cukuru un sāli. Attīrīti kviešu milti, galvenokārt, satur tikai cieti, jeb ogļhidrātus, kas ļoti viegli uzsūcas organismā un veicina aptaukošanos.

 - No uzturzinātnes viedokļa baltie, attīrītie kviešu milti un to izstrādājumi (piemēram, manna) ir nepilnīgi, jeb mazvērtīgi, jo pietiekamā daudzumā nesatur cilvēka uzturam svarīgās vielas; tiamīnu, niacīnu, B1, B2 vitamīnus, folijskābi, dzelzi u.c.

 - Pieaugot patērētāju prasībām pēc veselīgākiem produktiem, bieži tiek ražota maize un miltu izstrādājumi, kas vizuāli rada iespaidu par pilngraudu produktu- tumšāka maize, pievienotas sēklas vai pārslas. Diemžēl,tumšo krāsu panāk ar grauzdēta cukura sīrupu, krāsvielām vai iesala ekstraktu, bet maizes pamatu veido baltie, attīrītie milti. Šādā maizē, līdzīgi kā “baltmaizē” nav nepieciešamo šķiedrvielu, vitamīnu un minerālvielu.

 - Bieži veikalos iespējams iegādāties rupja maluma kviešu miltus- tumšākus un rupjākus, ar vai bez kliju piemaisījuma. Rupja maluma milti nav tas pats, kas pilngraudu milti- tie ir rupjāk samalti attīrīti un slīpēti kviešu graudi. Pilngraudu milti var būt gan rupji, gan smalki- bet nemainās ražošanas tehnoloģija- tiek izmantots viss grauds.
www.graudaspeks.lv