Dzilnītis (Sitta europaea)

Dzilnītis (Latīņu v. – Sitta europaea;  Angļu v. – nuthatch; vācu v. – Kleiber,  krievu v. – поползень) — dzilnīšu dzimtas (Sittidae) suga.

Putna ķermeņa garums ap 14 cm, masa 22 g. Apspalvojums mugurpusē zilganpelēks, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns. No knābja pāri acij stiepjas tumša svītra. Knābis taisns, samērā garš. Aste īsa. Lidojums straujš, viļņveidīgs. Dzilnītis veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj).

Izplatīts visā Eiropā, tomēr nav Islandē, Somijā un Skandināvijas ziemeļos. Tālāk uz austrumiem sastopams Krievijas mežos līdz pat Kamčatkai. Citur ārpus Eiropas Turcijā, Aizkaukāzā, Irānā, Mongolijā, Ķīnā, Japānā un NW Āfrikā. Sezonālas migrācijas nav raksturīgas, tomēr atsevišķos gados rudeņos vērojamas vairāk vai mazāk izteiktas invāzijas. Ziemo ligzdošanas areālā. Izdala 22 pasugas, no kurām Eiropā sešas (del Hoyo, Elliott, Christie 2008). Jaunākajās taksonomijas publikācijās Āzijas pasugu S.e.arctica rekomendē atzīt par patstāvīgu suguS.arctica (Sangster et al. 2012). Latvijā izplatīta nominālā pasuga S.e.europaeaun invāziju gados no austrumiem ieceļo S.e.asiatica. Pēc neoficiālām ziņām Lietuvā sastopama arī rietumu pasuga S.e.caesia (K.Kastrēna informācija). Ja tas atbilst patiesībai, arī šīs pasugas ieceļošana Latvijā nav izslēgta. Rietumu dzilnīša attēli pievienoti lappuses lejasdaļā.
ornitofaunistika.com

Latvijājā dzilnītis sastopams bieži visā teritorijā (ligzdo 40 000—100 000 pāru). Nometnieks. Dzīvo jauktos un lapkoku mežos, parkos, dārzos, retāk arī skujkoku mežos. Pārtiek no kukaiņiem, to olām, kāpuriem, zirnekļiem, ko atrod galvenokārt uz koku mizas vai arī izkaļ no mizas un tās plaisām. Ēd arī dažādas sēklas, riekstus, ozolzīles. Barojas arī uz zemes, labprāt apmeklē putnu barotavas. Rudenī veido barības krājumus koku mizas plaisās u.c. slēptuvēs.

Vairāk par dzilnīti lasīt: www.letonika.lv