Ārstniecības pienene (Latīniski: Taraxacum officinale; angliski: common Dandelion; vāciski: Gemeine Kuhblume; krievu: одуванчик лекарственный)

Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 10-45 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Ļoti mainīga izskata augs. Visas auga daļas satur baltu piensulu. Sakne resna, vārpstveida. Lapas rozetē, ēveļveidīgas (ga 4-20 cm, pl 1-5 cm), plūksnas nevienādi trīsstūrveida, virzienā no lapas augšdaļas uz pamatu kļūst sīkākas. Stublājs (ziednesis) ar dobumu, nezaro, tā galā viens ziedu kurvītis (Ø līdz 7 cm), vīkala lapas 2 rindās, ārējās nokārušās vai atliekušās. Kurvīša gultne kaila. Kurvītī vainagu veido tikai dzelteni mēlziedi, kas galā sīkzobaini. Auglis - īsi nosmailots, dzeltenpelēks sēklenis ar garu knābi, kas 2-3 reizes pārsniedz sēkleņa garumu. Matkauss vienkāršs. Zied maijā un jūnijā.

Izplatība:
Plaši Eirāzijā un Ziemeļamerikā sastopama suga. Daži autori sugas ietvaros nodala daudzas pasugas vai tuvas sugas, kuras grupē vairākās sekcijās.
Latvijā ļoti bieži visā teritorijā. Nodalījums sīksugās nav pētīts.

Biotopi:
No atsevišķiem eksemplāriem līdz blīvās grupās visdažādākajos biotopos.

Īpašas norādes:
Ārstniecības augs. Līdzīga divām citām pieneņu sugām, ko nodala Latvijā: gludajai (T. erythrospermum) un purva pienenei (T. palustre s.l.; purva pieneni pēdējā laikā sadala 3 sīksugās, kā pazīmes aplūkotas purva pienenes aprakstā). Tiesa gan, līdzīgās sugas sastopamas reti, pārsvarā jūras piekrastē un tās tuvumā, galvenokārt valsts rietumdaļā. No purva pienenes atšķirama pēc atliektām (nevis pie kurvīša piekļautām) ārējām vīkala lapām, lapas zaļas (ne zilganzaļas), ēveļveidīgas ar trīsstūrainām plūksnām (nevis šauri lineāras vai lancetiskas ar gludu vai gandrīz gludu malu). Grūtāk atšķirama no gludās pienenes. Salīdzinājumā ar gludo pieneni sēklenis dzeltenpelēks (nevis sarkanbrūns), iekšējās vīkala lapas bez pabiezinājuma (nevis ar pabiezinājumu). Bez tam gludā pienene veido pie zemes blīvi pieplakušu zilganzaļu lapu rozeti; pie rozetes pamata ir veco, iepriekšējā gada lapu paliekas, kas veido diezgan blīvu gredzenu (ārstniecības pienenei šādu pazīmju nav).
www.latvijasdaba.lv

Ārstniecības pienene (taraxacum officinale) ir kurvjziežu dzimtas ārstniecības augs, kas plaši sastopams visā Latvijas teritorijā.  Auga lapas rozetē, izveidotas nevienādi, plūksnainas, trīsstūrveida, pie pamata sašaurinātas. Viss augs satur baltu piensulu. Pienenes sakne ir resna, vārpstveida. Ziedneši dobi, 5 – 30 cm. augsti. Tās zied zeltaini, dzelteniem ziediem, no maija līdz septembrim. Pienenes nedrīkst lasīt pilsētās vai pie autoceļiem, jo tāpat kā citi augi, tās uzsūc  izplūdes gāzu indīgās vielas.

Sastāvs:

Vitamīni –B1, B2, C, A

Satur: dzelzi, kāliju, mangānu, fosforu, varu, niķeli, molibdenu, kobaltu, kalciju, nātriju, magnija sāļus, miecvielas, fruktozi, proteīnu, kaučuku līdz 5%,  karotinoīdus, triterpēnsavienojumus, inulīnu – īpaši saknēs, cukurus, olbaltumvielas, organiskās skābes.

Medicīnā:

Lapas:
Daudzi augi nevar lepoties ar tik bagātu ķīmisko sastāvu, kāds tas ir pienenei. Tajās ir visas organismam nepieciešamās vielas, kuras svarīgi ir uzņemt tieši tiem cilvēkiem, kuri cieš no avitaminozes. Pieneņu lapas, kaut gan tās ir rūgtas, tiek lietotas salātos. Rūgtumu var novērst minūtes trīsdesmit paturot lapas sālītā, aukstā ūdenī.Taču rūgtā viela – taraksacīns ļauj vieglāk asimilēt pienenēs esošos cukurus, olbaltumvielas, un citas tajās esošās vērtīgās vielas.Tautas medicīnā pienenes tiek augstu vērtēts kā žulti dzenošs, temperatūru pazeminošs un sviedrējošs līdzeklis, kā arī līdzeklis pret nieru slimībām. Īpašs dziedniecisks spēks pieneņu lapām ir līdz ziedēšanai, tātad aprīlī un maijā.

Sula:
Sulu lieto pie bronhīta, traheīta, gastrīta saslimšanām. Tāpat to lieto kā līdzekli pret aizcietējumiem, un tai ir arī attārpojoša iedarbība. Tā attīra organismu un asinis, uzlabo gremošanu, aknu, nieru, vairogdziedzera un aizkuņģa dziedzera darbību, pazemina asinsspiedienu, ārstē alerģiju un furunkulozi. Sulu lieto arī pie saaukstēšanās kā sviedrējošu, temperatūru pazeminošu līdzekli. Kad organisms cieš no avitaminozes un minerālvielu trūkuma, vērtīgi ir agrā pavasarī salasīt jaunās pieneņu, gārsas, nātru, ceļmallapu un koku lapiņas (bērzu, liepu, ošu, mežrozīšu, aveņu lapas). No tām izspiest sulu un katru dienu dzert pa 2 – 3 ēdamkarotēm pirms ēšanas ziemā un pavasarī. Tāpat šīs savvaļas augu lapas var sīki sagriezt, iebērt termosā un pārliet ar karstu ūdeni. Pēc stundas vai divām dzēriens ir gatavs un to var lietot pievienojot medu un citronu.

Ziedi:
Tos var lietot pret vasaras raibumiem: ziedus jāaplej ar verdošu ūdeni, jāļauj ievilkties, kamēr ūdens atdziest. Ādu ar iegūto šķidrumu pastāvīgi mitrina vai arī liek uz problemātiskajām vietām kompreses.

Tautā iecienīts kā ārstniecisks līdzeklis pie kaulu deformācijām, pie sāļu nogulsnēm organismā , arī osteohondrozes ārstēšanā ir no pieneņu ziediem gatavots medus. Lietojot šo medu pa vienai tējkarotei 3 reizes dienā , 2 gadus, cilvēka veselības stāvoklis būtiski uzlabojas.

Medus pagatavošana: Salasa 350 pieneņu ziedu galviņas. Tās nomazgā un aplej ar vienu litru auksta ūdens un vāra uz lēnas uguns vienu stundu. Pēctam notecina caurdurī un ziedus izmet. Šķidrumam pievieno 1 kg cukuru un uz lēnas uguns apmaisot turpina vārīt vienu stundu. Apmēram 15 min. pirms vārīšanas beigām pievieno viena citrona sulu. Masai vienu dienu ir jānostāvas un medus ir gatavs lietošanai. Medu nav ieteicams dot bērniem un jauniešiem līdz 20 gadu vecumam.

Ziedkātā esošo pienaino sulu lieto furunkulu, kašķa, ēdes, kārpu ārstēšanā.

Pieneņu saknes:
Saknes ievāc rudenī vai agri pavasarī, kopā ar lapām, vairākas dienas vītina, tad žāvē. Tās var uzglabāt 5 gadus. Šīs saknes ir žultsdzinējas. Lietojot pieneņu sakņu pulveri tiek samazināts holesterīna līmenis asinīs, kā arī var  ārstēt aterosklerozi. Lietojot sakņu novārījumu vai sautējumu uzlabojas ādas stāvoklis. Dietologi iesaka apceptas pieneņu saknes ar sojas mērci kā labu līdzekli ar artrītu un reimatismu slimojošiem. Cilvēkiem ar sirds un nervu slimībām par dziedniecisku uzskata pieneņu saknes kafiju. Kafijas pagatavošana: Nomazgātas un izžāvētas, nelielos gabaliņos sagrieztas pieneņu saknes cepeškrāsnī labi apbrūnina. Pēc tam tās samaļ kafijas dzirnaviņās. Dzērienu vāra tāpat kā kafiju (1 tējkarote uz glāzi ūdens, uzvāra, 5 – 10 minūtes ļauj ievilkties, izkāš). Pieneņu sakņu pulverim var pievienot cigoriņus (1 : 1). Dzer ar citronu.

Kulinārijā:
Vērtīgāk jaunās pieneņu lapiņas ir gatavot svaigā veidā salātos. Gatavojot tās kopā ar sakņaugiem, ar sīpollokiem un pētersīļiem, pieneņu rūgtums gandrīz nav jūtams.

Pavasara salāti: Jaunās pieneņu lapiņas, māllēpes un salātu lapiņas, arī skābenes rūpīgi nomazgā. Pievieno dažus sīki sagrieztus gurķus. Piedeva: 3 ēdamkarotes salda krējuma vai rūgušpiena ar citronu sulu, nedaudz medus, smalki sakapāta gurķumētra, sīpolloki un dilles.