Portāla sadaļā Apceļo Latviju Tu vari redzēt Latvijas karti ar dažādiem apskates objektiem, kur katram objektam ir pievienota navigācija. Atver karti, izvēlies tiltu, spied "Iegūt norādes" un atvērsies Google Maps ar tiltu atrašanās vietu, tālāk izmantojot Googles navigāciju nokļūsi pie izvēlētā objekta.
Karte šeit: www.redzet.lv/travel
Ķieģeļu tilts pār Ventu kalpo kopš 1874. gada. Tas ir būvēts pēc 19. gadsimta ceļu standartiem. 164 m garais septiņu laidumu ķieģeļu mūra loka tilts uz laukakmeņu balstiem bija ne tikai lielākais un greznākais Latvijas teritorijā, bet arī viens no modernākajiem Eiropā. Tiltu apgaismoja laternas 6 dekoratīvos čuguna lējuma laternu stabos ar zivtiņu formā atlietām pamatnēm. Par sasniegumiem tiltu būvē tolaik nepārprotami liecināja tilta platums, kas bija pietiekams, lai pa to vienlaicīgi varētu virzīties divas viena otrai pretī braucošas karietes.
Velvju daļas projekta autors un būvdarbu vadītājs bijis Frīdrihs Staprāns, bet visa tilta pārejas kompleksa autors un, iespējams, arī būvuzņēmējs - ievērojams tā laika arhitekts Otto Dīce.
Būvēts 1873. gadā, pēdējoreiz rekonstruēts 1996 – 1997. gadā. Akmens mūra velvju četru laidumu tilts, garums 66,8 metri, ailes 8,6 metru platas, 1.25 metru biezas un 5 metri augstas. Krastu atbalstsienu garums ir 12 metri. Tiltam ir 6.3 metri plata brauktuve un 1,25 metru plata gājēju ietve augšteces pusē.
Tilta celtniecība notika uz sauszemes. Tilta būves pamatdarbus veikuši zemnieki. Pēc tā uzbūvēšanas Abavai raka jaunu gultni un veco aizbēra. Tilta abās pusēs ap vidu obeliskveida akmens pieminekļi, kuros bijušas plāksnes ar celšanas gadu un būves iniciatora vārdu. Izkaltas ārā 60 gadu sākumā.
Kazdangas parka akmens tilts jeb Vaidu tilts pār Aloksti ir augstākais akmens trīslaidumu tilts Kurzemē.
Kazdangas muižas parka trīslaidumu laukakmens mūra velvju tilts pār Aloksti. Garums - 57 m,augstums - 5,1 m. Būvēts 19. gadsimta sākumā.
Uz Kazdangas pili liepu alejas galā pār gravu ved 1840. gadā celtais akmens tilts jeb tautā sauktais Vaidu tilts. Kādēļ vaidu tilts? Tādēļ, ka daudz asaru, sviedru un asiņu lijušas šo tiltu būvējot. Tilta virspusē ir granīta stabiņi ar dzelzs ķēdēm un rotājumiem. Tagadējās ķēdes esot no jūrniecības, barona laika ķēdes fragments apskatāms Kazdangas pils muzejā.
Vecais laukakmeņu mūra tilts ir būvēts 19. gadsimta beigās. Tilts ir iespaidīgs un pievilcīgs apskates objekts Bēnē, kā arī viens no nedaudziem divlaiduma mūra tiltiem Latvijā. No tilta saskatāmas Bēnes ūdens un tvaika dzirnavas, kurās agrāk bijusi gan maltuve, gan vilnas apstrādes un aušanas uzņēmums. Tas atjaunots 2006. gadā.
Durbes muižas parks ierīkots 19. gadsimtā – laikā no 1818. – 1838. gadam, kad grāfs Mēdems labiekārtojis pils apkārtni. Durbes pils parks aizņem 24,8 hektārus lielu teritoriju un tajā ir vairāki 19. gadsimta arhitektūras pieminekļi – gājēju tilts, astoņkolonnu rotonda. Akmens tilti celti pēc arhitekta J.G.Ā. Berlica projekta. Parkā ir vairākas retu augu un koku sugas.
Mūra tilts pār Alekšupīti būvēts 19. gadsimta beigās, vienlaiduma ķieģeļu loka caurtekas tipa konstrukcija.
Akmens mūra velvju divlaidumu tilts pār Abavas vecupi
Mūrnieku tilts ir viens no vecākajiem akmens tiltiem Latvijā. Tilts būvēts 19. gadsimta otrajā pusē pāri vecajai Abavas gultnei (šodien tās nosaukums ir Vecupe) un tam ir 3 velves. Iespējams, tik garš tilts būvēts gan tādēļ, ka tanī laikā Abava bijusi daudz platāka, kā arī tā laika kartēs redzams, ka vieta bijusi arī pietiekami purvaina.
Tiltu mēģinājuši 1944. gadā saspridzināt, taču uzspridzināt izdevies tikai vidējo velvi. Karam beidzoties, bojātā velve vienkārši aizpildīta ar akmeņiem un granti, brauktuves daļa nolīdzināta – un tilts savu mūžu turpinājis ar atlikušajām malējām arkām.
Trīslaidumu akmens mūra velvju tilts pār Vesetas upes veco gultni Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā. Tilts atrodas uz vecā zemesceļa Pļaviņas – Madona, pie vecās Vesetas ietekas Aiviekstē. Tilts uzbūvēts 1925. gadā no rupji kaltiem laukakmeņiem, 19,60 m garš, ar trim lokveida (3,7 m platām ailēm). Ir bijis apmests ar kaļķu javu. Šādi tilti, kuri veido arkas, Latvijā saglabājušies maz. Tie liecina par seno meistaru amata prasmi un izjūtu apkārtējās vides kontekstā.
Iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes industriālais piemineklis.
Mūrmuižas akmens mūra tilts pār Vilci uz vecā zemesceļa Dobele-Bauska ir viens no senākajiem Latvijā. To kara vajadzībām būvējuši zviedri ap 1700. gadu. Tas būvēts no plēstiem akmeņiem. Tas sastāv no 3 laukamens velvju tiltiem pār Vilces upi un tās 2 attekām. Tilta kopējais garums ir 114 m. Galvenā velve ir 4 m augsta un 6.8 m plata. Otrā pasaules kara laikā tas izturējis tanku pārbraucienu. Tilts aizved uz Mūrmuižu, kur bija 17. gs. 2. pusē celtās muižas ēkas – dzirnavas un krogs. Ziemeļu kara laikā tur uzturējusies armija.
Dzelzsbetona tilts pār Rūjas upi uzcelts 1924. gadā. Tajā laikā tā bija garākā vienlaidu dzelzsbetona tilta arka Latvijā. Autors – būvinženieris Ēriks Vikmanis, projektējis ap 200 Latvijas tiltu. 1944. gadā vācu karaspēks atkāpjoties tiltu daļēji saspridzina. 1996. gadā notiek tilta kapitālais remonts, un 17. oktobrī to sākotnējā izskatā atklāj satiksmei.
Laukakmens mūra velvju tilts pār Tebru Aizputē, Liepājas ielā ir vispamatīgākais un vecākais tilts Aizputes pilsētā, kas savieno Tebras upes abus krastus. Tilts uzbūvēts 1907. gadā, projektējis inženieris Karro un cēlis uzņēmējs Folksdorfs un tā akmens margu izveidi finansējis Kazdangas barons Karls Vilhelms fon Manteifels, tādēļ margu centrālajā daļā iekalts Manteifeļu ģerbonis un uzraksts par celšanas gadu.
Mūra tilts pār Imulu pie Pūces ūdensdzirnavām (blakus autoceļam Tukums -Kuldīga). Būvēts 19. gadsimta beigās, divlaidumu laukakmens velvju tilts ar masīviem ledgriežiem. Satiksmei izmantots līdz 1963. gadam.
Pūces ūdensdzirnavās tika filmēta leģendārā latviešu mākslas filma " Likteņdzirnas ". Filmas darbība noritēja arī uz šā vēsturiskā akmens tilta.
