Braslas ieži ir Gaujas svītas smilšakmens atsegumu virkne abos Braslas krastos lejpus Valmieras šosejai, alas, leduskritumi, senas zīmes.
Braslas ieži ir Gaujas svītas smilšakmens atsegumu virkne abos Braslas krastos lejpus Valmieras šosejai, alas, leduskritumi, senas zīmes.
Ap 400 m garš un līdz 7 m augsts smilšakmens atsegums Braslas ūdenskrātuves dienviddaļas kreisā krasta nogāzē. Acīmredzami, ka daļa no tā atrodas zem ūdens līmeņa.
No labā krasta un upes veģetācijas periodā tas grūti saskatāms.
Ap 100 m garš un līdz 10 m augsts smilšakmens atsegums Braslas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē (ne pie pašas upes) iepretim zivjaudzētavai.
Aptuveni 120 metru garš, augstums līdz 35 metriem (ar krauju). Atrodas lejteces virzienā, aiz zivjaudzētavas ēkas. Iezī atrodami uzraksti sākot no 19. gs. beigām.
Slūnu iezis ir visiespaidīgākais no Braslas senlejas iežiem, iespējams viens no augstākajiem vertikālajiem iežiem Latvijā. Slūnu iezis ir izteiksmīgs ar sarkano krāsu, formu un stāvo sienu. To veido 180 metrus gara smilšakmens siena un tās augstums vietām sasniedz līdz pat 30 metrus. Tas atrodas Braslas labajā krastā zem augstsprieguma līnijas.
Baltais iezītis – neliels iezis upes kreisajā krastā pretī Melnajam iezim.
Melnais iezis ir visgleznainākais Braslas labā krasta smilšakmens atsegums. Atrodas aptuveni 200 metrus lejpus no Slūna ieža. Ieža nosaukums ir piešķirts dēļ melno ķērpju apauguma, bet ieža vidusdaļā pēc nobrukumiem, vairs nav redzams melnais apaugums. Iespaidīgs skats uz 110 metru garo atsegumu ir no pretējā krasta vai laivojot pa upi. Iepretim Melnajam iezim atrodas Baltais iezis, kas kopā rada ilūzija, ka tālāk upe tek pa smilšakmens kanjonu.
Virtakas iezis ir unikāls smilšakmens atsegums Braslas upes labajā krastā 230 m garumā un atrodas aptuveni 500 metri no Melnā ieža. Iezim ir kultūrvēsturiska vērtība, jo uz tā ir atrodami senie petroglifi, kurus 1986. gadā atklāja pētnieks G. Eniņš. Smilšakmens atseguma augstums vietām sasniedz līdz 15 metriem.
Buļu iezis ir smilšakmens krauja Braslas labajā krasta posmā Krimuldas novada Krimuldas pagastā. Krauju veido divpakāpju augšdevona sarkanā smilšakmens atsegums, tā maksimālais augstums līdz 30 m, kopējais garums – 110 m. Apakšējā pakāpe ir 12–15 m augsta vertikāla siena, augšējā ir lēzenāka, 3–10 m augsta. Kraujas piekājē iepretī nelielai sāngravai ir ap 5 m augsts divpakāpju ūdenskritums; ziemā veidojas leduskritums. Iezī 4 alas – Adamaita ala un trīs Buļu alas.