4. Latvijas savvaļas augu daiļdārzs - vasaras retumi un krāsu kompozīcijas

Kad vasara jau pilnā plaukumā, tad dārzā vairs neko nestādām, bet ejam apskatīt, kas tur izaudzis un uzziedējis.

Vispirms apskatīsim kādus krāšņi ziedošos retumus, ko esam, ieguvuši. Starp tiem ir dažas orhidejas. Latvijā savvaļā aug 32 sugu orhidejas un 26 no tām ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā. Visretākā un arī pirmā uzzied dzeltenā dzegužkurpīte. Tās zieds tiešām atgādina kādu no istabā audzētajām orhidejām. Dzegužkurpīte zied maija beigās un jūnija sākumā, kad citas orhidejas vēl tikai domā par ziedēšanu. Dzegužkurpīte ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā, tādēļ mēs centīsimies nodrošināt ļoti piemērotus apgaismojuma un citus augšanas apstākļus, lai tai būtu par vienu vietu vairāk, kur augt un vairoties. 

Jūnijā uzzied arī dzegužpirkstītes. Mēs esam iestādījuši plankumaino dzegužpirkstīti. Tā gan ir sastopama diezgan bieži, tomēr ierakstīta Baltijas jūras reģiona un Latvijas Sarkanajā grāmatā komerciāli apdraudēto sugu kategorijā. Mūsu dzegužpirkstītēm ir atvēlēta mēreni mitra vieta, lai tām nebūtu jācieš sausums, un plānojam tās ieaudzēt lielā skaitā.

Tumšsarkanā dzeguzene ziedēšanu sāk jūnija beigās un ir retāk sastopama nekā dzegužpirkstīte. Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā. Šī dzeguzene, atšķirībā no iepriekšējām divām orhidejām, aug smiltājos un sausākās vietās.

Šogad esam iestādījuši tikai šīs orhidejas, bet ir padomā vēl kādas citas. Varbūt nākamgad.

Jūnijā uzzied arī mūsu savvaļas lilija – Daugavas lilija jeb martagonlilija. To, iespējams, biežāk ieraudzīt dārzos nekā savvaļā, taču Daugavas krastos var izdoties to sastapt.

Jūnija beigās ziedēšanu sāk vēl viena sīpolpuķe – mūsu savvaļas gladiola – jumstiņu gladiola. Tai ir ne vien  violeti sārti vai purpursārti ziedi, bet reizēm var atrast īpatņus ar gandrīz baltiem ziediem. Tāpat kā Daugavas lilija tā ir ļoti dekoratīva un ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā. Diemžēl šie un citi Sarkanās grāmatas augi aiziet bojā mežu meliorācijas, lauksaimniecības vai celtniecības darbu rezultātā, tādēļ mēs bez sirdsapziņas pārmetumiem kādus no tiem pārstādām savā dārzā. Jumstiņu gladiolas lieliski var pavairot ar sēklām, tikai tad vairāki gadi jāgaida, kamēr tās uzzied.

Gan plankumainā dzegužpirkstīte, gan jumstiņu gladiola ir ārstniecības augi. Bet tā kā tie ir reti, tad par to medicīnisko izmantošanu mēs nedomājam. Latvijas mežos un laukos ir pietiekami daudz citu ārstniecības augu, ko varam izmantot šo vietā.

Mūsu daiļdārzā atvēlēta vieta augiem, kurus var stādīt akmensdārzos. Un tur lielisku krāsu kompozīciju veido mazais mārsils, kodīgais laimiņš, dzirkstelīte un čemuru palēks – violets, dzeltens, sarkans un rozīgs. Visi četri aug sausās vietās, arī auguma ziņā samērā līdzīgi un sāk ziedēt jūnijā. Palēkam ir tumši zaļas, spīdīgas, mūžzaļas lapas, un tas ir dekoratīvs arī tad, kad citi augi rudenī beidz savu veģetāciju. Mārsils ir pazīstams kā plaša spektra ārstniecības augs. Ja to apgriež, tad mārsils ataug un zied atkārtoti. Un daudzi nezina, ka arī dzirkstelīte, laimiņš un palēks ir ārstniecības augi. Ja vien ir vēlēšanās, tad mūsu dabā bez maksas var iegūt daudz un labu zāļu, kas ir veselīgākas par aptiekā nopērkamajām.

No maija beigām līdz jūlijam pļavas tumši sarkanā vai biešu tonī var nokrāsot lipīgā sveķene. Un mēs tai tuvumā stādām arī mūsu savvaļas lauvmutīti – vīrceli. Lai arī vīrcele zied no jūnija līdz septembrim, tomēr kādu brīdi izdosies redzēt biešu krāsas un dzeltenā kompozīciju. Tas taču ir varens skats, vai ne? Vai gribat ārstniecības augu – jā, vīrcele un pat sveķene ir starp tiem. Bet par sveķenes lietošanu jāpēta rūpīgāk.

Un nu dodamies uz krāsaino pļavu, kuru reizēm izdodas redzēt mūsu laukos. Tur ir dažas viengadīgās puķes, kurām jānodrošina piemēroti apstākļi, lai tās iesētos un augtu katru gadu no jauna. Tās ir zīda vai lauku magones, rudzupuķes un zilauši. Sarkans un zils.

Un tad šīm krāsām pa vidu vēl baltā un dzeltenā – margrietiņa jeb parastā pīpene un dzeltenā ilzīte, ko ne viens vien sauc par dzelteno margrietiņu. Tās ir daudzgadīgas, bet labprāt augs kopā ar magonēm, rudzupuķēm un zilaušiem. Visas šīs puķes sāk ziedēt jūnijā un vairāk vai mazāk ar savām krāsām priecē līdz pat vasaras beigām. Bet ziemā var dzert krāsainu rudzupuķu un margrietiņu tēju. Arī zilausis, kaut indīgs, bet tomēr ārstniecisks.

Šoreiz dārza apskati beigsim, bet noteikti vēl tajā iegriezīsimies, jo kaut kas jau ir sācis ziedēt, ko neapskatījām, bet vēl citi augi uzplauks nedaudz vēlāk un ziedēs līdz pat rudenim.

Savvaļas augu daiļdārzu kopā ar Redzēt komandu veido Ausma.