Mūsu savvaļas augu daiļdārzam savāktas un iestādītas agri ziedošās puķes un kokaugi. Dīķis ar lēzeno krastu arī gaida augu papildinājumu. Krastmalā ēnu jau dod ieva un dzeltenos ziedus raisa purenes un vēlāk arī purva skalbes.
Mūsu savvaļas augu daiļdārzam savāktas un iestādītas agri ziedošās puķes un kokaugi. Dīķis ar lēzeno krastu arī gaida augu papildinājumu. Krastmalā ēnu jau dod ieva un dzeltenos ziedus raisa purenes un vēlāk arī purva skalbes.
Netālu no skalbēm seklajā ūdenī liekam iekšā vilkvālītes. Man labāk patīk platlapu vilkvālīte, tādēļ uz dārzu nesu to. Vasaras otrajā pusē tā greznos krastmalu ar savām skaistajām brūnajām vālītēm, kuras iesaku tomēr savlaicīgi nogriezt. Būs ziemai no kā skaistus sauso augu pušķus taisīt. Ja vālītes atstās, tad tās ar savām pūkām piekaisīs visu apkārtni. Vilkvālītes strauji vairojas un var pārvērsties par nezālēm. Bet, ja vilkvālītes savairosies pārāk daudz, tā nebūs bēda. Izrādās, ka šis augs ir ēdams. Rudenī var vākt saknes, notīrīt un tad grilēt, cept vai vārīt. Garša esot līdzīga artišokam. No saknēm var pagatavot arī miltus, ko izmanto kā cieti. Pavasarī jaunās, vēl lapās paslēpušās zaļās vālītes var ēst tāpat kā kukurūzas vālītes. Tās izvāra un pasniedz ar sviestu, sāli un pipariem. Kad vālītēm parādās ziedputekšņi, tos var savākt un iegūt lielisku miltu aizstājēju ar augstu olbaltumvielu saturu. Arī dzinumi un pie saknēm esošās baltās stublāja daļas pavasarī ir ēdami. Kas to būtu domājis! Gandrīz vai vajadzētu sākt vilkvālītes kultivēt. Internetā var atrast receptes, kur no šī auga tiek gatavoti garšīgi ēdieni. Ziemeļamerikā vilkvālītes ir viens no 20 labākajiem savvaļas ēdamajiem augiem. Mēs to laikam esam palaiduši garām! Par ēdamajiem savvaļas augiem būtu jātaisa atsevišķs apraksts, jo to patiesībā ir ļoti daudz un ļoti veselīgi.
Vēl seklūdens joslā noteikti jāaug puķumeldram. Tas no jūnija līdz augustam krastmalu greznos ar gaiši rozā ziedu čemuriem. Un padomā tik, arī puķumeldra sēklas un sakņu bumbuļi ir ēdami! Taču puķumeldrs tā nevairojas kā vilkvālītes, tādēļ tas vismaz pagaidām būs tikai skaistumam.
Kaut kur tālāk dīķa krastā būs vieta krastkaņepēm. Tās izaug līdz 1,5 m augstas, tādēļ jāskatās, lai neaizēno un neaizsedz skatu uz zemākajiem augiem. Jūlijā un augustā krastkaņepju audze jau pa gabalu priecēs ar savām sārtajām ziedkopām. Ja ir vēlēšanās, var pamēģināt arī kā ārstniecības augu, taču uzmanīgi, krastkaņepe ir indīga. Tomēr tautas medicīnā to lieto kā diurētisku un sviedrēšanas līdzekli, saaukstēšanās, aknu un žultspūšļa slimību ārstēšanā.
Vēl no augstajiem un interesantajiem krastmalas augiem stādām bastarda tūsklapi. Jau aprīļa beigās no zemes izlīdīs sārta ziedkopa, sākumā ap 15 cm augsta, bet vēlāk izaugs garš kāts ar sēklu pogaļām. Lapas tūsklapei izaug lielas, līdzīgas rabarberu lapām, un skaisti noklāj zemi. Jārēķinās, ka tūsklape būs augstāka par metru. Un ja jau pieminam auga saimniecisko vērtību, tad bastarda tūsklape arī ir plaša spektra ārstniecības augs.
Visaugstākais krastmalas augs mums būs dižzirdzene. Tā var izaugt pat 2.5 m augsta. Ja Latviju nebūtu pārņēmis svešinieks latvānis, tad dižzirdzene būtu mūsu augstākais lakstaugs. Dekoratīvas ir gan dižzirdzenes plūksnaini saliktās lielās lapas, gan zaļgandzeltenās čemurveida ziedkopas sarkanbrūno zaru galos. Pie tam dižzirdzene ir vērtīgs ārstniecības augs. Var izmantot visas auga daļas. No jaunajiem stublājiem vāra ievārījumu, un tas ir lielisks līdzeklis saaukstēšanās, gripas vai kuņģa kaišu gadījumā. Arī saknes var izmantot pret šīm un citām kaitēm. Dižzirdzene ir divgadīgs, retāk daudzgadīgs augs, tādēļ katru gadu jāļauj tai iesēties no jauna.
Ēnainākā krasta daļā ļoti skaisti izskatīsies papardes. Tā kā mūsu mežos un upju krastos aug vairāku sugu mitrumu mīlošās papardes, tad te plaša izvēle.
Tauksakne arī mēdz greznot upju krastus un izaugt vairāk kā metru augsta. Tās saknes ļoti noderīgas, ja ir lauzti kauli, bet līdz vēl vairākām citām kaitēm. Taču mums interesē skaisti ziedošie augi. Jā, tauksaknei ir skaisti violeti ziedi, bet reizēm izdodas atrast arī sārtos un baltos īpatņus. Dekoratīvi ir kuplie ceri pat tad, kad tauksakne vēl nezied, bet, kad jūnijā sāk, tad var ziedēt pat līdz septembrim.
Tagad paskatīsimies, ko likt blakus purenēm, jo priekšplānā vajag zemākus krastmalas augus. Kas vēl skaistāk sader kopā kā dzeltens ar zilu! Tādēļ nesam šurp purva vai meža neaizmirstuli. Kā jau nosaukumi vēsta, meža neaizmirstule augs sausākās, purva – mitrākās vietās. Purva neaizmirstule var ziedēt ilgāk nekā meža neaizmirstule. Reizēm izdodas atrast augus ar baltiem un rozā ziediem. Purenes sāk ziedēt ātrāk, bet pirmās uzziedējušās neaizmirstulītes var tās panākt, un ja būs vēl baltās un rozīgās, tad krastmala būs ļoti koši tērpta.
Dīķa krastā esam speciāli izveidojuši īpaši dūksnainu vietu. Tur jau esam iestādījuši reti sastopamo, Sarkanajā grāmatā ierakstīto, bet mūsu dārzam tomēr sagādāto skaisto dūkstu vijolīti, kuru centīsimies pavairot, lai tā mūs maijā priecē ar saviem violetajiem ziediem. Un blakus tai stādām Latvijas kallu – purva cūkausi, kas maijā un jūnijā raisīs savu zaļgandzelteno ziedu vālīti, kurai liela, balta seglapa, ko gribas saukt par īsto ziedu, un tas nedaudz atgādina kallu. Un cūkauša lapas tāpat līdzinās kallas lapām. Bet ar to skaistums nebeidzas! Pēc noziedēšanas cūkauša ziedu vālīte nobriedīs par spilgti sarkanu ogu vālīti. Tikai cūkausis ir indīgs, tādēļ neko mutē nevar bāzt!
Jāpadomā arī par paša dīķa izdaiļošanu. Kurš gan nebūs redzējis mūsu upēs un ezeros balto ūdensrozi! Tā mums būs goda vietā un no jūnija līdz augustam priecēs ar saviem ziediem. Ir divas līdzīgas ūdensrozes – sniegbaltā un baltā. Nespeciālists atšķirības neievēros, tādēļ mēs neprecizēsim, kura no tām aug mūsu dīķī.
Protams, ka stādīsim arī dzelteno lēpi jeb, kā tautā saka, dzelteno ūdensrozi. Tās mazās saulītes upēs un ezeros redzam biežāk nekā baltās ūdensrozes, tādēļ šeit būs tikai daži stādi. Lai vairāk vietas baltajām!
Šogad vairāk neko neesam dīķim un krastmalai sagādājuši, bet padomā ir vēl daži krāšņi augi. Tādēļ šo kolekciju noteikti papildināsim un aicinām mūsu daiļdārzā iegriezties vēl un vēl!
Savvaļas augu daiļdārzu kopā ar Redzēt komandu veido Ausma