Žibulīši (Euphrasia)
Ārstniecības jeb stāvais žibulītis (Euphrasia stricta L.)
5 - 10 cm augsts, viengadīgs cūknātru dzimtas lakstaugs ar stāvu, vidusdaļā un augšdaļā zarainu stumbru. Lapas olveidā lancetiskas vai olveida. Ziedi bāli zili, sakopoti paskrajās vārpās stumbru un zaru galā. Zied no jūnija līdz septembrim, ziedēšanas laikā stublāja apakšējās lapas jau ir atmirušas. Auglis pogaļa.
Kā vairākums Latvijā sastopamo žibulīšu, no līdzīgām ģints sugām grūti nodalāms. No īsspilvu žibulīša atšķirams pēc vienkārša apmatojuma (nevis ir arī dziedzermatiņi). No Zviedrijas un pavasara žibulīša atšķirams pēc druknāka auguma un ziedēšanas laikā atmirušām apakšējām stublāja lapām. Atšķirības pazīmes no citiem žibulīšiem ir: violeti sārti ziedi (parasti nemēdz būt balti ziedi), lapu zobiņi dzeloņsmaili (nevis strupi), matojums īss, paskrajš (nevis matiņi gari, atstāvoši vai lejupvērsti, apmatojums blīvs), nekad nav dziedzermatiņu.
Stāvajam žibulītim ļoti līdzīgs ir īsspilvu žibulītis (E. brevipila Burnat et Gremli). Arī šai sugai ir raksturīgi violeti sārti ziedi. Galvenā atšķirības pazīme ir: dziedzermatiņi uz lapām, seglapām un kausa. Seglapas parasti ir mazliet lielākas nekā stublāja lapas. Vēl Latvijā reti vai ļoti reti ir konstatētas šādas žibulīšu sugas, kuras daži autori attiecina pie stāvā žibulīša pasugām vai varietātēm: pavasara žibulītis (E. vernalis List., syn. E.tenuis (Brenner) Wettst.) un Zviedrijas žibulītis (E. suecica Murb. et Wettst., syn. E. stricta var. suecica (Murb. et Wettst.) Karlsson). Pavasara žibulītim raksturīgs slaids, nezarots stublājs (ga 5-15 cm), gari stublāja posmi, pašas apakšējās stublāja lapas ziedēšanas laikā nav atmirušas, lapas salīdzinājumā ar stāvo žibulīti ir platākas, seglapas manāmi garākas nekā platas, dzīslas skraji apmatotas. Uz lapām ir tikai vienkārši matiņi. Zviedrijas žibulītis ir ekoloģiski ļoti šaura pļavu suga. Tam raksturīgs slaids, stāvs, nezarots stublājs vai augšdaļā 1-2 īsi zari. Posmi gari. Lapas sīkas, parasti ar 3 strupiem un sekliem zobiņiem katrā lapas pusē un strupu gala zobiņu. Lapu pāri uz stublāja acīm redzami attālu, uz lapām ir dziedzermatiņi. Ziedu galotnes vārpā maz, vainags blāvi violets, ar tumšāku dzīslojumu un dzeltenīgu plankumu uz apakšlūpas. Salīdzinājumā ar lapu izmēriem ziedi ir lieli. Arī Zviedrijas žibulītim ziedēšanas laikā apakšējās lapas nav atmirušas.
Vēl Latvijā konstatētas divas žibulīšu hibrīdsugas, kas radušās krustošanās rezultātā: Murbeka žibulītis (E. x murbeckii Wettst.), kas ir īsspilvu žibulīša (E. brevipila) un īsā žibulīša (E. parviflora) krustojums, kā arī Reitera žibulītis (E. x reuteri Wettst.), kas ir īsā un stāvā žibulīša (E. parviflora x E. stricta) krustojums. Abas hibrīdsugas Latvijā sastopamas nereti un to pazīmju variācijas apvieno mātesaugu pazīmes mainīgā šo pazīmju izpausmes intensitātē (atkarībā no tā, kura mātesauga pazīmes ir pārsvarā).
www.termorelax.com