Šķiedrgalvītes (Inocybe)

Šķiedrgalvītes (Inocybe) — himēnijsēņu klases tīmekleņu dzimtas (Cortinariaceae) ģints. Latvijā konstatētas 57 sugas. Sēņu augļķermeņi nelieli. Sugu noteikšana sarežģīta, jo mikroskopiski jānosaka sporu un cistīdu (sterilas, garas šūnas himēnijslānī starp bazīdijām) izmēri un forma. Augļķermeņa cepurīte parasti ir smaili koniska vai zvanveidīga, plāna, ar šķiedrainu, radiāli saplaisājušu virsu un malu. Kātiņš tievs, ar daļējā plīvura atliekām, bieži ar bumbuļveida paresninājumu pie pamatnes. Lapiņas netīri brūnpelēkas. Sporu masa brūna. Lielākā daļa Šķiedrgalvītes sugu ir mikorizas sēnes, ir arī augsnes un meža zemsegas saprotrofi, dažas sēnes — koksnes saprotrofi. Šķiedrgalvītes pārsvarā ir rudens sēnes, tikai nedaudzas sēnes sastopamas jau pavasarī. Neēdamas un indīgas sēnes, daudzas satur indīgu vielu muskarīnu.

Visbiežāk sastopama smailā Šķiedrgalvīte (I.rimosa syn. I.fastigiata). Augļķermeņa cepurīte smaila, brūna, saplaisājusi. Priežu mikorizas sēne. Aug priežu un jauktos mežos. Zemes šķiedrgalvīte (I.geophylla; cepurīte balta, zīdaini spīdīga, lapiņas pelēkas) bieži sastopama lapkoku mežos auglīgā augsnē. Bīstama indīga sēne ir lapkoku mežos un parkos augošā Patujāra Šķiedrgalvīte (I.erubescens syn. I.patouillardii). Augļķermeņa cepurīte sākumā balta, vēlāk brūngansarkana, diametrs 4—8 cm. Mīkstums balts, griezuma vietā sārtojas. Bumbuļveida paresninājums pie kātiņa pamatnes raksturīgs bumbuļkāta šķiedrgalvītei (I.mixtilis) un rāceņu šķiedrgalvītei (I.napipes); tām abām cepurīte dzeltenbrūna.
www.letonika.lv