Šveice
Šveice
Galvaspilsēta Berne
Lielākā pilsēta Cīrihe
Valsts valodas vācu valoda, franču valoda, itāļu valoda, retoromāņu valoda
Neatkarība
- Dibināšanas datums 1291. gada 1. augustā
- de facto 1499. gada 22. septembrī
- Federāla valsts 1848. gada 12. septembrī
Platība
- Kopā 41 284 km²
- Ūdens (%) 4,2
Iedzīvotāji
- iedzīvotāji 2009. g. 7 771 600
- Blīvums 188/km²
Šveice (vācu: Schweiz, franču: Suisse, itāļu: Svizzera, retoromāņu: Svizra), oficiāli Šveices Konfederācija (latīņu: Confoederatio Helvetica, saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni. Šveicei juridiski nav galvaspilsētas, lai gan faktiski tā ir Berne, kur atrodas vairums valsts iestāžu. Šveicei nav robežas ar jūru; ziemeļos tā robežojas ar Vāciju, austrumos ar Lihtenšteinu un Austriju, dienvidos ar Itāliju, bet rietumos robežojas ar Franciju.
Šveice atrodas starp Alpu un Juras kalniem; tās kopējā platība ir 41 284 km². Šveicē dzīvo aptuveni 8 miljoni iedzīvotāji, no kuriem lielākā daļa ir apmetušies valsts centrālajā daļā. Šeit atrodas arī lielākās valsts pilsētas. No šīm pilsētām ļoti nozīmīgas ne tikai Šveicē, bet arī visā pasaulē ir Ženēva un Cīrihe. Pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu cilvēku Šveice ir viena no bagātākajām valstīm pasaulē. Cīrihe un Ženēva attiecīgi ir novērtētas kā pilsētas ar otro un trešo augstāko dzīves kvalitāti pasaulē.
Kopš 1815. gada Šveice ir neitrāla valsts un nav iesaistījusies karos, kas norisinājušies Eiropā. Šajā valstī atrodas vairāku starptautisku organizāciju galvenās mītnes, piemēram, Sarkanā Krusta galvenā mītne. Valsts daudzējādā ziņā ir vienota un, apzinot savus nelielos resursus, radījusi plaukstošu saimniecību. Šveice ir kļuvusi par svarīgu finanšu centru.
Šveice ir multilingvāla valsts, tajā ir četras oficiālās valodas: vācu, franču, itāļu un retoromāņu. Par valstiskās neatkarības sākumu ir uzskatāms 1291. gads, kad Šveice izveidojās, apvienojoties vairākām zemēm un veidojot kantonus. Par Konfederāciju tā kļuva 1848. gadā, kad tika izstrādāta Šveices konstitūcija. Šveicē vidējais iedzīvotāju mūža ilgums ir 79 gadi. Valsts oficiālā naudas vienība ir Šveices franks.
Šveice sastāv no trim ģeogrāfiski atšķirīgiem reģioniem: Juras kalniem, kas aizņem valsts ziemeļrietumu daļu, Šveices plakankalnes jeb Viduszemes un Alpiem, kas ir valsts dienvidaustrumos.
Šveices Alpi
Alpi aizņem 60% valsts teritorijas. Alpi ir unikāli ar savu floru un faunu, ar neskaitāmām pastaigu takām un lieliskām atpūtas vietām. Pārsteidzoša ir Alpu krāšņā daba visos gadalaikos. Visapbrīnotākie ir varenie ūdenskritumi. Tie tūristus pārsteidz ar dabas varenību. Alpu augstākā virsotne Šveicē ir Dufora smaile (Dufourspitze) (4634m), kas tikai nedaudz atpaliek no Alpu augstākās virsotnes Monblāna, kas atrodas Francijā. Viena no skaistākajām un visgrūtāk sasniedzamajām Alpu virsotnēm Šveicē ir Materhorns, kuru alpīnisti iekaroja tikai 1932. gadā.
Juras kalni
Ļoti savdabīgs ir Juras kalnu reģions, kuru tūristi apmeklē mazāk. Šī kalnu sistēma stiepjas 200 km garumā, virsotnes nav pārāk augstas - apmēram 1700 m. Šajā reģionā daudzas vietas liecina par senās jūras nogulumiem. Iežu slānis kalnos ir labi saglabājies, un ļoti daudzās vietās var atrast gliemežvākus ar interesantiem nospiedumiem. Juras kalni sastāv no fosīlijām bagāta merģeļa un kaļķakmens. Ir daudz pierādījumu tam, ka apmēram pirms 145 miljoniem gadu šajā vietā ir staigājuši dinozauri, ir redzami to pēdu nospiedumi. Diemžēl zinātnieki nedrīkst pārāk aizrauties ar pētniecības darbiem, jo šie dinozauru pēdu nospiedumi atrodas uz privātās zemes. Tie ir apskatāmi zem vienkāršas nojumes un atrodas tikai 3 m dziļumā - neticami, bet zinātniski pierādīts fakts!
Juras kalnu reģionā atrodas arī daudz noslēpumainu alu. Viena no tām ir īpaša, jo ūdeni tur uzskata par dziedinošu, tāpat kā Lurdā, Francijā. Grotā ir izveidota svētvieta ar daudzām pateicības liecībām par izdziedināšanu.
Viduszeme
Viduszeme starp Juras un Alpu kalniem ir visblīvāk apdzīvotā vieta, jo tur ir ļoti spēcīgi attīstīta rūpniecība un lauksaimniecība. Tieši tur atrodas galvenās slaveno pulksteņu ražotnes. Interesanti ir tas, ka pirms 150 gadiem šajā vietā bija ļoti neauglīgs, purvains reģions, jo no kalniem nākošie, kūstošie ledāju ūdeņi saplūda tieši šajā apvidū. Jo īpaši viss pārplūda pavasaros. Tad nāca talkā šveiciešu atjautība. Lieliskā inženiera Ešēra vadībā lielos ezerus (Bīles, Noišateles, Murtena, Briencas, Tūnas) un upes (Āri un Emmu) savienoja ar kanāliem, izveidoja slūžu un meliorācijas sistēmas. Rezultātā šis reģions, kurā cilvēki kādreiz negribēja dzīvot, kļuva par visauglīgāko vietu Šveicē.
Administratīvais iedalījums
Šveice administratīvi ir iedalīta 26 kantonos, katram kantonam ir pašam sava konstitūcija, kas nav pretrunā ar valsts konstitūciju. Katrs kantons sastāv no kopienām, un to valstī ir ap 3000. Katrā kopienā ir 100 - 1000 iedzīvotājiem. Fenomens ir 4 oficiālās valsts valodas - vācu, itāļu, franču un retoromāņu, un tās visas tiek lietotas šajā mazajā valstī, neizraisot nekādus konfliktus! Šīm 4 valodām ir 101 dialekts.
Katra tauta dzīvo savā vēsturiskajā teritorijā, neizvirzot pretenzijas pārējiem kantoniem.
Šveice ir viena no piecām bagātākajām valstīm pasaulē, kaut gan 1,2 miljoni no 7 miljoniem iedzīvotāju ir imigranti.
Daudzi vācieši, franči un itāļi tikai strādā Šveicē, bet darba dienas beigās brauc atpakaļ uz savu valsti. Šveicē ir viena no visaugstākajām darba samaksām pasaulē.
