Šešupe

Šešupe (Šešupė) ir upe Austrumeiropā, kas tek caur Poliju, Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu). Tā ir viena no nozīmīgākajām Nemunas kreisā krasta pietekām, un tās kopējais garums ir 298 kilometri (lielākā daļa garuma — aptuveni 158 km — atrodas Lietuvā).

Īsa vēsture

Šešupes baseins jau izsenis ir bijis vēsturiskā Suvalkijas (Sūduvas) reģiona centrs. Viduslaikos upe kalpoja kā dabiska robeža un satiksmes ceļš starp dažādām baltu ciltīm, vēlāk — kā robežupe starp Lietuvas Lielhercogisti un Vācu ordeni. Mūsdienās atsevišķi upes posmi joprojām veido valsts robežu starp Lietuvu un Krieviju.

Ģeogrāfiskais un hidroloģiskais raksturojums

• Izteka: Sākas Polijas ziemeļaustrumos, netālu no Suvalkiem.

• Teciņa: Sākotnēji tek uz ziemeļiem caur Lietuvu (šķērsojot Kalvariju, Marijampoli un Kudirgas Naumiesti), pēc tam pagriežas uz rietumiem un ieplūst Kaļiņingradas apgabalā.

• Ieteka: Ietek Nemunas upē netālu līdzenuma apvidū.

• Upes gultne: Lēna, meandrējoša upe ar plašu ieleju, pārsvarā smilšainu vai mālainu gultni un atsevišķiem straujākiem posmiem.

Mūsdienu funkcija un nozīme

Šešupe pilda svarīgu ekoloģisko, saimniecisko un atpūtas funkciju:

• Pilsētvides ass: Marijampolē un citās pilsētās upes krasti ir labiekārtoti ar parku zonām, pastaigu celiņiem un tiltiem.

• Ūdens tūrisms: Klusās un gleznainās gultnes dēļ upe ir populārs laivošanas un kanoe maršruts reģionā.

• Dabas aizsardzība: Upes ielejā atrodas vairākas aizsargājamas dabas teritorijas un liegumi, kas nodrošina mājvietu retām zivju un putnu sugām.

Interesanti fakti

• Trīs valstu upe: Šešupe ir viena no retajām reģiona upēm, kas savā gaitā šķērso un savieno trīs dažādas valstis.

• Nosaukuma izcelsme: Nosaukums cēlies no baltu valodām — vārda daļa "šeš-" vēsturiski saistīta ar aukstu, tumšu vai ēnotu ūdeni, bet "-upė" lietuviešu valodā nozīmē "upe".