Šetlandes ponijs
Šetlandes ponijs ir zirgu dzimtas (Equidae) mājas zirgu (Equus caballus) Šetlendas salu poniju šķirne. Šķirne mūsdienās ir ļoti populāra, un tā ir sastopama gandrīz visur pasaulē, gan Eiropā, gan Amerikā, gan Austrālijā.
Šetlandes poniji ir neliela auguma, to augstums skaustā ir 86 - 107 cm. Šetlandes ponijam ir maza galva, reizēm tā profils ir ieliekts. Tam ir plati novietotas acis un mazas ausis. Ponijam ir īss, muskuļains kakls, kompakts un stingrs augums, spēcīgas, paīsas kājas salīdzinot ar ķermeņa garumu. Lai arī mugura ir īsa, tā ir plata. Ponijam ir garas un biezas krēpes un aste. Ziemā tam uzaug biezs, dubults kažoks.
Šetlandes ponijam ir gandrīz visas iespējamās krāsas. Galvenokārt tie ir melni, rudi, bēri, sirmi, palsi, pāti, salni, pāli un sudrabskari. Netiek reģistrēti lāsumaini Šetlandes poniji, kā arī poniji ar šampanieša gēnu, lai gan tādi poniji reizēm ir sastopami, kad Šetlandes ponijs ir bijis sakrustots ar citu šķirni.
Šetlandes poniji ir viena no senākajām zirgu šķirnēm. Šī šķirne attīstījās Lielbritānijas ziemeļu pusē, dabas nelutinātajās Šetlandes salās, kuras stiepās līdz Skotijas krastiem. Domājams, ka tie ir pēcteči tundras ponijiem. Skarbie klimatiskie apstākļi un trūcīgā augu valsts norūdīja mazo poniju, dabiskās atlases ceļā izdzīvoja vien mazākie augumā un tie, kuri spēja piemēroties šiem apstākļiem. Šetlandes salu izolācija sekmēja šīs poniju šķirnes pastāvīgu izveidi.
Poniji ārpus dzimtenes nebija pazīstami līdz pat XIX gadsimta vidum, kad viņi parādījās Anglijā un Skotijā. Dzīvniekus mazā auguma un neticamās izturības dēļ plaši izmantoja pazemes darbos. Savulaik Anglijā nodarbināja turpat 16 000 Šetlandes ponijus, kuri 3000 stundas gadā vilka smago vagoneti un veica turpat 5000 km.
Pastāv viedoklis, ka viņi cēlušies no pirmatnējiem Sibīrijas tundras zirgiem.
