Ķeguma novads

Ķeguma novads atrodas Daugavas abos krastos — Vidzemes dienvidu daļā un Zemgales ziemeļu daļā. Izveidots 2002. gadā un sākotnēji ietvēra Ķeguma pilsētu ar lauku teritoriju un Rembates pagastu, bet pēc 2009. gada teritoriālās reformas novadam tika pievienots arī Birzgales pagasts, bet lauku teritorija pārdēvēta par Tomes pagastu. Ķeguma novada dome atrodas Ķegumā, Lāčplēša ielā 1.

Ievērojamas vietas

• Ķeguma HES un Enerģētikas muzejs — pirmās lielās hidroelektrostacijas būvniecību Latvijā Daugavas labajā krastā uzsāka 1936. gada pēc arhitekta E.Laubes projekta. Pirmo hidroagregātu ar 17 MW jaudu ekspluatācijā nodeva 1939. gadā Tolaik tā bija lielākā HES Baltijas valstīs. Pēc 2. pasaules kara Ķeguma HES atjaunoja un 1976.—1979. gadā Daugavas kreisajā krastā uzcēla HES otro kārtu. Jaunajā ēkā, darbu sākot trijiem agregātiem, hidroelektrostacijas jauda palielinājās līdz 260 MW. Ar Ķeguma HES saistīts traģisks notikums, kad pārbaudot tilta izturību ar "Kamaz" automašīnām, HES būve neizturēja un tās iegāzās Daugavā. 1998. gadā uzsāka vērienīgu Ķeguma HES rekonstrukciju, ko pabeidza 2001. gadā Daugavas kreisajā krastā, HES-2 teritorijā, rekonstruētā vecā staļļa telpās atrodas 1995. gadā dibinātais Enerģētikas muzejs, kas veltīts Latvijas elektroenerģētikas vēsturei. Iepriekš piesakoties, šo muzeju iespējams apmeklēt gida pavadībā.
• Ķeguma krusta kalns — pie Ķeguma kapiem. Pirmais krusts pēc Intas Brokānes ierosinājuma uzstādīts 1997. gada 20.jūnijā, un kopš tā laika katru gadu jūnijā notiek krusta gājiens. Dziedinieki šo vietu uzskata par senču svētvietu.
• Ķeguma skolas muzejs — Ķegumā, Skolas ielā 10. Muzejā apkopoti novada un Daugavas plostnieku vēstures, Ķeguma un Tomes skolu vēstures materiāli, kā arī liecības par izcilu novadnieku dzīves gājumu.
• Rakstnieces Regīnas Ezeras memoriālā istaba — "Briežos". Pašlaik iespējams apskatīt divas istabas ar rakstnieces Regīnas Ezeras (1930—2002) ikdienas lietām un rakstāmmašīnu "Ērika", kā arī dažas literāras un sadzīviska rakstura piezīmes.
• Tomes luterāņu baznīca — baznīca pēc arhitektes I. Romanovskas projekta celta 2002. gadā vēsturiskajā Tomes baznīcas vietā. 20.gs. sākumā būvētais dievnams, gadsimta vidū sagrauts, tāpēc gandrīz 50 gadus par vēsturisko Tomes baznīcas vietu liecināja vien neliels uzkalniņš. Jaunās baznīcas celtniecību ar saviem līdzekļiem atbalstījuši ārzemju latvieši. Baznīcā skatāma 1932. gada A.Grundes gleznotā altārglezna, kā arī I.Dombrovskas veidotās virāžas.
• Tomes skansts — 17.gadsimta nocietinājums Daugavas kreisajā krastā, kas tagad atrodas uz salas. Senajā nocietinājumu kompleksā bijuši aizsarggrāvji, vaļņi un bastioni.
• Tomes zivjaudzētava — 1927. — 1929. gadā uz Līčupes netālu no Tomes ierīkoja pirmo zivjaudzētavu Latvijā. Mūsdienās uzņēmums nodarbojas ar lašu, foreļu, storu un citu zivju audzēšanu, kā arī sniedz komercmakšķerēšanas pakalpojumus.
• Kalnrēžu atsegums — lielākais no 2,5 km garās atsegumu virknes Ogres upes krastos posmā no Asariem līdz Jauntulkiem. Vienlaidu klinšu sienas lielākais augstums ir 4,5 m, garums 150 m. Dolomītsmilšakmens atsegumu virknes galvenās kraujas lejasdaļā atrodas ap 3m garā Kalnrēžu ala.
• Sietiņu dižakmens (Velnakmens) — 5,8 m garā, 5,2 m platā un 1,7 m augstā dižakmens virspusē ir lēzens iedobums.
• Mototrase "Zelta Zirgs" — šeit regulāri notiek vietēja un starptautiska mēroga motokrosa sacensības; tostarp arī pasaules čempionāta posmi.

lv.wikipedia.org

Vēsture
Ķeguma vārds zināms katram Latvijā, vispirms saistībā ar pirmās elektrostacijas celtniecību (1936.g.).
Ķeguma teritorija atrodas Vidzemes reģionā pie Rīga-Daugavpils dzelzceļa (1936.g.) un šosejas (1938.g.).
Izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis: Rīga - 45km, Ogre - 11km, Lielvārde - 6km. Pilsēta krustcelēs.
Gadu gaitā pakāpeniski pilnveidojoties Ķegums ieguva arvien jaunus nosaukumus:
no 1936.gada līdz 1948.gadam apdzīvota vieta;
no 1948.gada līdz 1969.gadam strādnieku ciemats;
no 1969.gada līdz 1971.gadam pilsētciemats;
no 1971.gada līdz 1993.gadam ciemats;
no 1993.gada līdz 2002.gadam pilsēta ar lauku teritoriju;
no 2002.gada oktobra - Ķeguma novads.
Pilsētas statuss Ķegumam piešķirts 1993.gada 11.martā. Pilsētas ģerbonī - zilā laukā zelta saule staru vainogā.
Pilsētas teritorija aizņem 3km garu un 2,5km platu joslu gar Daugavas labo krastu. Attīstās būvniecība, vairāk kā 40 ielas 6,8 kvardrātkilometu teritorijā.
Upes kreisajā krastā atrodas pilsētas lauku teritorija - Tome. Daugavas krasti, pēc paceltā ūdenslīmeņa HES ūdens krātuvē, grūti izmantojami peldvietām.
2002.gada oktobrī apvienojoties Ķeguma un Rembates pašvaldībām izveidojas Ķeguma novads. Ķeguma pilsēta kļūst par jaunizveidotā novada administratīvo centru.
Attīstās individuālā būvniecība. Lielākajās iestādēs - Ķeguma HES strādā vairāk kā 100 darbinieku, Ķeguma komercnovirziena vidusskolā mācās vairāk kā 400 skolēnu, strādā vairāk kā 50 pedagogu. Par iedzīvotāju veselību rūpējas veselības aprūpes mājas jeb ambulances kolektīvs, sociālās aprūpes mājas kolektīvs un aptieka.
Par labklājību gādā sociālā dienesta un bāriņtiesas ļaudis. Kultūras dzīvē iespējas radoši darboties gan tautas namā, gan skolā un pirmsskolas izglītības iestādē "Gaismiņa".
Liela daļa iedzīvotāju strādā Ogrē, Rīgā.
Materiāls tapis sadarbībā ar novadpētnieci Rutu Andersoni
www.kegumanovads.lv

Ķeguma pilsētas vēsture
1914. gadā tika izveidots Daugavas pētījumu plāns.
1936. gada 30. jūlijā Latvijas Ministru kabinets apstiprināja zviedru firmas iesniegto hidrocentrāles būves projektu uz Daugavas pie Ķeguma.
1936. gadā sākas Ķeguma elektrostacijas celtniecība.
1936. gadā tika uzcelta dzelzceļa stacijas ēka.
1937. gadā Valsts prezidents Kārlis Ulmanis ievieto vēstījumu kapsulā.
1937. gada oktobrī bija gatavas VES strādnieku barakas.
1939. gadā Ķegumā Daugavas krastā pie senās muižas ceļa novietoja milzu akmeni –  Lāčplēša gultu.
1939. gadā tika uzcelts pasts.
1939. gadā tika paplašināta Ķeguma dzelzceļa stacijas ēka.
1939. gada 15. oktobrī palaida pirmo Ķeguma VES agregātu, gadu vēlāk otro un trešo.
1939. gada 22. decembrī Valsts prezidents parakstīja likumu par Valsts elektrības uzņēmuma „Ķegums” nodibināšanu.
1941. gada rudenī izpostīja VES agregātus – tilta garos pārlaidumus.
1947. gadā ar daudzu rūpnīcu atbalstu atjaunoja Ķeguma VES.
1948. gada 1. septembrī tika atklāta pirmā skoliņa.
 Līdz 1949. gadam Ķegums bija Rembates pagastā.
1949. gada 16. jūnijā LPSR AP dekrēts Ķeguma apdzīvotai vietai piešķīra Ķeguma strādnieku ciemata nosaukumu, nodibinot strādnieku ciemata izpildkomiteju un pakļaujot Ogres rajonam.
1951.gadā tika uzcelts Tautas nams un tam pretī labiekārtota Daugavmala.
1960. gadā, līdz ar administratīvo rajonu reorganizāciju, Ķeguma ciemata teritorijai pievienoja bijušā Baldones rajona Tomes pagastu un kolhoza „Tome” teritoriju ar 2263 ha lielu kopplatību.
1973. gadā tika uzcelta Domes ēka.
1976. gada 11. augustā Lāčplēša akmeni aizveda atpakaļ uz Lielvārdi, uz savu īsto vietu – Daugavas krastu pie A. Pumpura muzeja.
1976. – 1979. gadam Daugavas kreisajā krastā uzcēla HES-2.
1981. gada 10. oktobrī tika atklāta tagadējā Ķeguma komercnovirziena vidusskola.
1984. gadā darbu sāka bērnudārzs „Gaismiņa”.
1986. gada 20. septembrī VES tilta slodzes pārbaudi neizturēja tilta garais pārlaidums, vēsturē palika tilta arkas.
1988. gadā darbu sāka veselības aprūpes māja jeb ambulance.
1989. gadā izstrādāja Ķeguma HES-1 rekonstrukcijas projektu.
1989. gadā sestdienās skolās vairs nenotieka mācības.

Birzgales pagasta vēsture
1935.g. Birzgales pagasta platība bija 20 750 ha un tas atradās Rīgas apriņķī. 1945.g. Birzgales pagastā izveidoja Birzgales, Daugaviešu, Degļupes un Oškalnes ciemus, bet 1949.g. pagastu likvidēja. Vēlāko administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā (līdz 1979.g.) Birzgales pagastam (atjaunots 1990.g.) pievienoja daļu no bijušo Sērenes, Taurkalnes un Tomes pagastu teritorijām.

Birzgales pagasts atrodas Viduslatvijas zemienē Daugavas kreisajā krastā - R daļa Upmales paugurlīdzenumā, A daļa - Taurkalnes līdzenumā, Daugavas mala - Lejasdaugavas senlejā. Reljefs lēzeni viļņots, pagasta centrālo daļu šķērso Valles morēnu grēda, gar kuras A piekāji uz A no Lindes un Birzgales iet Upmales paugurlīdzenuma un Taurkalnes līdzenuma robeža.

Pēc baseina platības un garuma lielākās valsts nozīmes ūdensnoteku meliorācijas sistēmas ir Taļķe, Zvirgzde, Vīksniņa un Ņega.

Lielākie purvi: Gribas tīrelis, Lāču purvs (zemais), Darmšmita tīrelis (Darmštīrelis), Spāres purvs, Ūkļu purvs, Pūces purvs, Siena purvs.

Pagastu šķērso Daugavas un Lielupes ūdensšķirtne. Uz Daugavu tek tās pietekas Ņega (Melderupe), Kašurga, Torbēnupīte (Dīriķupīte), Sienapurva upīte (Dzirnavupīte), Vitkopupīte (Alstiķupīte), Žīdupīte (Zīļupīte, Zilupīte). Lielupes baseinam pieder Misas pietekas Zvirgzde ar pieteku Augstupi un Taļķe ar pieteku Vīksniņu.

2000.g. Birzgales pagastā bija 2055 iedzīvotāji.

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem 8304 ha, no tiem 5732 ha aizņem aramzeme, 94 ha - augļu dārzi, 1199 ha - pļavas. Meliorēti ir 6176 ha. Meži aizņem 17 481 ha, krūmāji - 379 ha, purvi - 206 ha, ūdeņi - 1247 ha (Ķeguma ūdenskrātuve - 842 ha) pagasta teritorijas.

Pagastā atrodas Birzgales un Ceļmalas pasta nodaļas.

Pagasta teritoriju šķērso 1. šķiras autoceļi: Rīgas HES - Jaunjelgava (P85), Bauska - Linde (P88), Bauska - Aizkraukle (P87); 2. šķiras autoceļi: Jaunrepšas - Birzgale (V1007), Druva - Birzgale - Valle (V995), kā arī dzelzceļa līnija Jelgava - Krustpils (stacijas Lāčplēsis, Goba). Pasažieru vilcieni nekursē kopš 2000.g.

Birzgalē atrodas lauksaimniecības vajadzībām izmantojams lidlauks.

Rembates pagasta vēsture
„Bruņinieku ordeņa laikos Rembate piederējusi pie Lielvārdes,” raksta Andrejs Pumpurs. Tās priekšvēsture cieši savijusies ar visa Lielvārdes novada vēsturi.
 Polijas – Zviedrijas kara laikā kara posta, bada un sērgu rezultātā, kā arī muižu lauku paplašināšanas un jaunu muižu rašanās procesā, gandrīz iznīkušā Mēmesciema vietā, izveidojās Rembate jeb, kā to agrāk sauca – Ringes muiža, viena no Lielvārdes muižas palīgmuižām.
1725. gadā tā atdalās no Lielvārdes muižas kā patstāvīga saimnieciska vienība.
Rembates muižas vietā, tagad ir Lielvārdes kultūras nams.
1770. gadā Lielvārdes muižas īpašnieks Heinrihs Erihs fon Volfenšilds Rembates muižu piešķir savam krustdēlam baronam fon Igenstrēmam.
1811. gadā Elizabete Anna fon Štricha muižu par 1 550 000 sudraba rubļiem pārdod Fridriham Vilhelmam fon Strengeram. Vēlākos gados muiža kļūst par Rautenfeldu dzimtas īpašumu.
Muižas īpašnieks Reinrihs Rautfelds (dzimis 1822. gadā) studējis Tērbatā, ļoti inteliģents cilvēks, labs diplomāts, tiesas lietu zinātājs, ekonoms, matemātiķis un būvmākslas pratējs, izdarīja pats nivelēšanas darbus priekš kanāla rakšanas un apūdeņošanas.
1858. gada pavasarī Andrejs Pumpurs stājās dienestā pie barona Heinriha fon Rautenfelda par „pirmo mērnieka puisi” mērnieka palīgam, kurš barona uzdevumā mērīja Rembates zemi.
1905. gada revolūcijas notikumus muiža pieredzēja Heinriha fon Rautenfelda dēla Kārļa Rautenfelda valdīšanas laikā.
Caur Heinriha Rautenfelda dzīves laikā izveidoto parku, kas tagad izaudzis un vēl arvien nes Rembates vārdu.
1858. gadā sāka būvēt Rīgas – Dinaburgas dzelzceļu. Uzcelto staciju nosauc par Rembati. Pie stacijas atradies pirmais pasts un šai apkārtnē pirmā viesnīca, kas darbojusies līdz 1914. gadam.
1926. gada 22. februārī, pamatojoties uz Rīgas apriņķa valdes rakstu par dzelzceļa staciju un pastu, vienbalsīgi nolēma Rembates staciju un pasta kantori pārdēvēt par Lielvārdi.
Savulaik Rembates pagastu apsaimniekoja kolhozs „Uzvara”, vēlākā paju sabiedrība „Rembate”, kura likvidējās 1994. gada oktobrī.

Tomes pagasta vēsture
Tome piekļaujas Daugavas kreisajam krastam 0,5-5 km platā un 24 km garā joslā. Teritoriju saposmo vairākās daļās Baldones - Vecumnieku mežu masīvi, gar kuriem ir teritorijas D un DR robeža. Paralēli Daugavai caur Tomi iet Jaunjelgavas - Ķekavas asfaltētā šoseja. Tuvākā dzelzceļa satiksme ir no stacijas Ķegums.
 
Tome bijusi sen apdzīvota. Nariņu senkapos veiktie arheoloģiskie atradumi 1966.gadā liecināja par lībiešu apmetni. Atrastās senlietas datējamas ar 11.-12. gadsimtu (agrā feodālisma laiku).
 
Senie lībieši, meklēdami labākās dzīves vietas, šeit atnākuši no Kurzemes. Daudz māju nosaukumos lībiska skaņa.
Ievērojami Tomes apvidus uzplaucis hercoga Jēkaba valdīšanas laikā.
1640-jos gados, līdz ar rūpniecības rašanos, Tomē pie vēlākās Annas pusmuižas attīstījās ciemats. Tanī apmetās arī tirgoņi, izmantojot tranzītceļu no Lietuvas caur Vecmuižu, Tomi uz Rīgu.
 
Ciemata labklājībai sevišķi labvēlīga bija liellaivu osta Daugavā pie Grīvām (toreiz Tomes muiža) un tuvumā esošā baznīca.
 
Pie Daugavas Tomē bija: selpetra vārītava (šeit mājas Sārmuļi), kaļķu, darvas cepļi, papīrdzirnavas (1660.-1740.), stikla ceplis (1650.-1710.), pulvera dzirnavas (1645.-1658.), vietu arī tagad sauc par Pulverķi, mucenieku darbnīcas u.c.
 
Papīra ražošanu izgudroja Ķīnā Cai-Luņs (105.g.). Pirmā vieta, kur Latvijā sāka ražot papīru, ir Tomes muiža. Tur 1667.g. uz Dzirnavupītes iedarbināja dzirnavas.
 
Lielu postu uzņēmumiem nodarīja 1709.gada plūdi. Pēdējie uzņēmumi Tomē slēgti 18.gadsimta beigās.
 
Upe un mežu masīvs Tomi nošķir no blakus ciemiem. Tomes adrese daudzkārt mainījusies:
- līdz 1925.gada 1.aprīlim Tomes pagasts pieder Bauskas apriņķim,
- tad kādu laiku Rīgas apriņķim,
- īsu laiku Vecmuižas pagastam,
- īsu laiku Ogres apriņķim,
- 4 gadus Baldones rajona Daugmales ciemam,
- no 1960.gada Ogres rajona Ķeguma ciematam.
 
1973.gada 17.martā kolhoza "Tome" zemi pievienoja Rīgas rajona kolhozam "Sarkanais strēlnieks", vēlāk pārveidoja paju sabiedrībā "Daugmale", bet iestādes un iedzīvotāju aprūpe palika Ogres rajona Ķeguma ciematam.
Tagad Tome kā Ķeguma pilsētas lauku teritorija ir Ķeguma novada sastāvdaļa.
 
Šādā situācijā (kā poga pie dažādiem mēteļiem) republikā ir retais novads. Izmaiņām un gadiem ejot, iedzīvotāji saglabājuši kultūras un sadzīves tradīcijas, novada vēsturi. Senāk visi tomēnieši bijuši savstarpēji radi.
Materiāls tapis sadarbībā ar novadpētnieci Rutu Andersoni
www.kegumanovads.lv