Īscirtmeta kārkli

Ātraudzīgās kārklu kultūras ir selekcijas darba rezultāts. Par pamatu ir ņemtas dažādas liela auguma kārklu sugas, kas labi apsakņojas un strauji veido dažus liela auguma stāvus dzinumus. Pārējie atlases kritēriji ir izturība pret dažādām rūsas sēņu izraisītajām slimībām, salizturība, retāki pangodiņu, lapgraužu un tauriņu kāpuru bojājumi. Mūsdienu selekcionēto kārklu kloni izveidoti atlasot no dabiskajām audzēm un savstarpēji krustojot Salix schwerinii, S. viminalis, S. dasyclados, S. triandra, S. burjatica, S. miyabeana un to hibrīdus.

Pašlaik visās Eiropas valstīs ar dīleru starpniecību piedāvā iegādāties Zviedrijā selekcionētas kārklu šķirnes, kas ir dažādu sugu hibrīdi:

• Doris (Salix dasyclados) Krievijas klona SW 901321 un Polijas klona SW 881031 hibrīds. Tirdzniecībā kopš 2005 gada. Ļoti salcietīga un to minimāli bojā lapgrauži. Raksturīgs zemāks koksnes mitrums nekā citiem kloniem. Veido blīvu ceru no dzinumiem ar lielām, platām lapām;
• Gudrun (Salix dasyclados) Krievijas šķirnes Helga un Zviedrijas LångaVeka Röd hibrīds. Līdzīgi kā Doris, zemāks mitruma saturs svaigās šķeldās salīdzinot ar citām šķirnēm, salizturīga, maz bojā lapgrauži, bet šī šķirne “garšo” pārnadžiem. Blīvs vainags un platas lapas, kas atvieglo cīņu ar lakstaugu konkurenci;
• Inger (Salix triandra x S. viminalis), pārdošana kopš 2005 gada. Sibīrijā ievākta klona un šķirnes Jorr (S. viminalis) krustojums, ka rezultātā kombinēts ģenētiskais materiāls no dažādiem reģioniem. Ieteicams to stādīt kopā ar citām produktīvām šķirnēm bioloģiskās un ģenētiskās daudzveidības nodrošināšanai lielās plantācijās;
• Karin ((Salix schwerinii x S. viminalis) x S. viminalis) x S. burjatica, iegūta krustojot S. schweriini hibrīdu un Krievijā, Kirovas apkārtnē ievāktu klonu. Šķirnes raksturīga morfoloģiskā pazīme ir šauras un garas lapas (līdzīga Torai). Šķirne ļoti salcietīga un reti slimo ar rūsas sēņu izraisītām slimībām;
• Olof (Salix viminalis x (S. schwerinii. x S. viminalis)), iegūts krustojot vecas šķirnes Bowles ar šķirni Björn. Raksturīgas lancetveidīgas lapas un neliels dzinumu skaits no spraudeņa, dzinumi mēdz zaroties, bet veidotais biomasas apjoms- ražīgums neatpaliek no Tora. Ir neieņēmīga pret rūsas sēņu izraisītajām slimībām;
• Sven (Salix viminalis x (S. schwerinii. x S. viminalis)),ir šķirņu Jorunn un Björn krustojuma rezultāts. Šķirnei ir lancetiskas lapas un stāvi, taisni dzinumi. Ražīga pieticīgos apstākļos, neieņēmīga pret rūsu; 5 Īscirtmeta kārklu plantācijas un to izmantošanas iespējas;
• Tora (Salix schwerinii x S. viminalis), Sibīrijas klūgu kārkla un šķirnes Orm krustojuma rezultāts. Īpaša pazīme – no viena spraudeņa veidojas neliels dzinumu skaits, bet tie salīdzinoši garāki nekā citām šķirnēm. Viena no produktīvākajām, koksne labi šķeļas. Toru salīdzinoši mazāk bojā kukaiņi, nav iecienījuši pārnadži; · Tordis ((Salix schwerinii x S. viminalis). x S. viminalis), iegūts krustojot Tora ar Ulv. Ātraudzīgi, neslimo ar lapu rūsu, viena no perspektīvākajām jaunajām šķirnēm;
• Torhild ((Salix schwerinii x S. viminalis) x S. viminalis) ir šķirņu Tora un Orm krustojums. Šķirnes raksturīga pazīme ir lancetveidīgas lapas un stāvi augoši dzinumi, līdzīgi kā Tora, neieņēmīgs pret rūsu.

Vietējās kārklu sugas, kas līdz šim izmantotas klūgu ieguvei un audzētas plantācijās ir:

• purpura kārkls (Salix purpurea f. lambertiana) – zari lokani, gari, grūti nolaužami, brūngani, kaili vai sarkanīgi, ar apsarmi. Atlobīta miza iekšpusē dzeltena. Lapām bez tam raksturīgs smalks, tīklveidīgs dzīslojums un ļoti rūgta garša;
• baltais vītols (Salix alba) – pēc galvenā stumbra bojāejas dzen spēcīgas atvases. Miza tumšpelēka, plaisājoša. Zari tievi, lokani, visbiežāk dzeltenpelēki. Lapas virspuse un apakšpuse (vai tikai apakšpuse) klāta ar zīdainiem matiņiem, kas vainagam nereti piešķir sudrabainu nokrāsu. Ir lancetiskas, ātri nobirstošas pielapes (der arī klūdziņu šķelšanai – loksnītēm);
• klūdziņu kārkls (Salix viminalis) – veido plašu krūmu. Miza dzeltenbrūna (piemēroti šķelšanai – loksnītēm);
• vicu kārkls (Salix triandra) – zari tievi, lokani, dzeltenzaļi vai pelēkzaļi. Pumpuri gaišbrūni, šķautņaini, kaili. Lapu virspuse tumšzaļa, spoža, apakšpuse blāvāka. Aug nabadzīgās augsnēs, klūgas pin mizotas un nemizotas – tās viegli šķelt. Plāna miza, kas vecākiem dzinumiem atslāņojas;
• smaillapu kārkls (Salix acutifolia) – aug samērā sausās augsnēs, klūgas mizo pīšanai, viegli šķelt, pinumiem derīgas arī saknes. Rūgta miza – nemizotu klūdziņu izstrādājumus nedrīkst lietot augļiem un dārzeņiem. Smaillapu vītols Latvijā bieži kultivēts, sevišķi veģetatīvi pavairotie vīrišķie eksemplāri pūpolu iegūšanai Lieldienās. Suga vietām intensīvi pāriet savvaļā, veidojot dabiskus hibrīdus.

No vietējām sugām enerģētiskās koksnes ieguvei perspektīvas ir vicu, klūdziņu un villainzaru kārklu sugas un to hibrīdi.
www.silava.lv

http://www.silava.lv/userfiles/file/Info%20materi%C4%81li/Karkli_20110509_lowres.pdf