Ģertrūdes iela, Rīga

Ģertrūdes iela ir vietējas nozīmes iela Rīgā, Centra rajona Centra un Latgales priekšpilsētas Avotu ielas apkaimēs. Tā sākas krustojumā ar Krišjāņa Valdemāra ielu pilsētas centra ziemeļu daļā kā caurbrauktuve 1. stāva līmenī zem ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā 28, virzoties taisni uz centra dienvidaustrumiem, iela beidzas krustojumā ar Valmieras ielu. Kopējais ielas garums - 1835 metri, posms no Skolas ielas līdz Aleksandra Čaka ielai klāts ar bruģa segumu, atlikušajā ielas daļā ieklāts asfalts. Visā garumā autotransporta satiksmei atvēlētas pa vienai braukšanas joslai katrā virzienā, vienīgi posms no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Skolas ielai nav paredzēts pilnīgai automašīnu caurbraukšanai (1. stāva līmenī zem ēkas masīva Skolas ielā 21 izveidota gājēju eja), lielākajā daļā ielas gar malām ierīkotas pašvaldības maksas autostāvvietas.

Ģertrūdes iela, pateicoties tās ģeogrāfiskajam novietojumam, ir viena no samērā klusajām pilsētas centra ielām, līdz ar to kultūrvēsturiski nozīmīgo daudzstāvu īres namu pirmajos stāvos savu vietu raduši daudzi nelieli veikaliņi (pārtikas, apģērbu, sadzīves preču), kafejnīcas, bāri, naktsklubi, aptiekas. Ielā atrodas arī vairākas ar izglītības nodrošināšanu saistītas iestādes.

Ģertrūdes iela ir savienota ar sekojošām ielām:

• Krišjāņa Valdemāra iela (neregulējams T veida krustojums; nav iespējams ar automašīnu nokļūt līdz nākamajam krustojumam)
• Skolas iela (neregulējams T veida krustojums; Skolas iela ir vienvirziena iela pilsētas centra virzienā)
• Baznīcas iela (lokveida krustojums ap Veco Svētās Ģertrūdes baznīcu; Baznīcas iela ir vienvirziena iela ārpilsētas virzienā)
• Brīvības iela (regulējams krustojums)
• Akas iela (neregulējams krustojums; Akas iela ir vienvirziena iela ārpilsētas virzienā)
• Tērbatas iela (regulējams krustojums)
• Krišjāņa Barona iela (regulējams krustojums)
• Aleksandra Čaka iela (regulējams krustojums)
• Avotu iela (regulējams krustojums; Avotu iela ir vienvirziena iela pilsētas centra virzienā)
• Kurbada iela (neregulējams T veida krustojums)
• Ādmiņu iela (neregulējams T veida krustojums)
• Valmieras iela (neregulējams T veida krustojums)

www.lv.wikipedia.org

Vēsture
Livonijas konfederācijas laikā mūsdienu Ģertrūdes ielas apvidū atradās priekšpilsētas Raunas vārti (aptuveni tagadējā Ģertrūdes un Brīvības ielu krustojuma tuvumā), aiz kuriem sākās ceļš uz Rīgas arhibīskapa Raunas pili. Vissenākās atrodamās liecības par ielas pastāvēšanu datējamas ar 1754. gadu, kā liecina arhīvu ieraksti 19. gadsimta sākumā iela saukta par Lielo Kalēju ielu (vācu: Große Schmiedestraße) saistībā ar šajā priekšpilsētas daļā, pie Tērbatas lielceļa (tagadējās Tērbatas ielas), esošajām kalēju darbnīcām. Pēc Rīgas vaļņu nojaukšanas 1864. līdz 1866. gadā uz Lielās Kalēju ielas no jauna uzcēla Svēto Ģertrūdes baznīcu, kas jau kopš 15. gadsimta tika saukta ceļotāju aizgādnes Sv. Ģertrūdes (626-659) vārdā. Dievnama celtniecība tika pabeigta 1869. gadā.

1885. gadā labiekārtoto ielu pārdēvēja nesen uzceltās baznīcas vārdā par Ģertrūdes ielu (vācu: Gertrudstrasse, krievu: Гертрудинская улица). Pēc Padomju Savienības veiktās Latvijas okupācijas notika vairāku Rīgas ielu pārsaukšana, tā 1950. gadā Ģertrūdes ielu, par godu komunisma ideologam Kārlim Marksam, pārdēvēja par Kārļa Marksa ielu. 1990. gada pirmajā pusē tā atguva savu iepriekšējo Ģertrūdes ielas nosaukumu.
lv.wikipedia.org

Ģertrūdes iela savieno Valmieras un Kr. Valdemāra ielas. Tā robežojas ar Valmieras, Ādmiņu, Kurbada, Avota, A. Čaka, Kr. Barona, Tērbatas, Akas, Brīvības, Baznīcas, Skolas un Kr. Valdemāra ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos Ģertrūdes iela minēta jau 1754. gadā ar nosaukumu Lielā Kalēju iela (Большая Кузнечная улица); 1876. gadā ielas nosaukums jau bija Kalēju iela (Кузнечная улица). Tās nosaukums saistāms ar kalējiem, kas bija šeit apmetušies uz dzīvi. 1885. gadā ielas nosaukums tika nomainīts uz Ģertrūdes ielu (Гертрудинская улица, Gertrudstrasse). Tās nosaukuma izcelsme tiek saistīta ar Ģertrūdes baznīcas laukumu pie krustojuma ar Baznīcas ielu. 1950. gadā iela tika pārsaukta par K. Marksa ielu. 1990. gadā iela atguva Ģertrūdes ielas nosaukumu.

Kārlis Markss (Karl Heinrich Marx, 1818-1883) – ebreju izcelsmes vācu žurnālists, filozofs, politekonomists un revolucionārs. Kopā ar Fridrihu Engelsu ir marksisma teorijas pamatlicējs.
www.citariga.lv