Ērgļu klintis
Ērgļu (arī Ērģeļu klintis, Pieškaļu iezis un Pieškalnu iezis)
Ērgļu klintis ir viens no nozīmīgākajiem tūrisma objektiem Gaujas nacionālajā parkā, visiespaidīgākās klintis Gaujas ielejā, raksturīgas ar vienlaidu monolītu smilšakmens virsmu. Vieta labiekārtota apskatei (skatu platformas, takas, kāpnes). No skatu laukumiņa virs klintīm paveras majestātiska ainava tālu pāri Gaujai.
Klinšu siena ir 700 m gara, un 300 m apskalo Gauja. Pirmos 130 m veido līdz 22 m augsta, vertikāla smilšakmens siena, tālāk iezīmējas vairāki upē nedaudz ievirzīti izciļņi. Klintīs ir daudz lūzumu, vērojamas arī atsevišķu bloku slīdēšanas un nobrukumu veidošanās pazīmes. Ieža pakājē izveidojies vecupes ezeriņš. Klinšu rietumu daļa, kas atvirzās no Gaujas un slēpjas aiz kokiem, ir 21,5 m augsta. Lejasdaļā, kur klintis gandrīz beigušās un atkal pieiet pie upes, atrodas Ērgļu niša un avotiņi.
turisms.cesis.lv
Ērgļu klintis (arī Ērģeļu klintis, Pieškaļu iezis un Pieškalnu iezis) ir devona smilšakmens atsegums Gaujas kreisajā krastā. Ērgļu klintis ir valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis, kā arī Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes aizsargājams biotops. Klintis ir aptuveni 700 metrus garas un 18-26 metrus augstas. Tās atrodas aptuveni 6,5 km no Cēsīm, Pieškalnu ciema pievārtē, Priekuļu pagastā. Devona smilšakmenī, kas veido šo dabas objektu, ir novērojams slīpslāņojums, kā arī fosforītu ieslēgumi un devona zivju fosilijas. Iezī ir saskatāmas dzelzs savienojumu migrācijas pēdas, kas izskatās kā rūsganas josliņas. Iezī novērojami arī lūzumi, kas radušies tektonisku procesu ietekmē laikā, kad veidojās Gaujas senleja.
lv.wikipedia.org
Ērgļu jeb Ērģeļu klintis, dēvētas arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi, ir pašas varenākās savā viengabalainībā visā Gaujas senielejā. Klintis ir valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis, kā arī Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes aizsargājams biotops.
Ērģeļu klintis ietilpst Priekuļu pagastā. Tās atrodas 5,5 km uz ziemeļiem no Cēsīm, Gaujas kreisajā krastā, 0,8 km uz dienvidiem no Strīķupes ietekas Gaujā. Klintis aizņem Gaujas kreiso krastu apmēram 500 m garumā. To augstums ir no 18 – 26 m.
Klintis veido devona smilšakmens, kurā novērojams slīpslāņojums. Smilšakmenī atrodamas seno devona zivju atliekas un fosforītu konkrēcijas (ieslēgumi). Ērgļu (Ērģeļu) klintis izceļas pārējo klinšu un atsegumu vidū ar daudzām dzelzs savienojumu migrācijas pēdām, kas novērojamas kā rūsganu josliņu zīmējums, kuru veidojusi periodisku dzelzs hidroksīdu izgulsnēšanās, pazemes ūdeņiem sūcoties caur porainajiem smilšakmeņiem. Vēl viena interesanta šo klinšu ģeoloģiska iezīme ir lūzumi. Lūzumu izcelsme saistīta ar seniem tektoniskiem procesiem zemes dzīlēs, kā arī ar Gaujas senielejas veidošanos pirms daudziem miljoniem gadu.
Stāvās, majestātiskās klintis apmeklētājus saista galvenokārt ar savu varenību un plašo, gleznaino ainavu, kas paveras no skatu laukumiņiem virs klintīm. Šīs klintis ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Gaujas Nacionālajā parkā. Teika stāsta, ka atbalss pret šo klinti skanējusi kā ērģeles, tādēļ tās iedēvētas par Ērģeļu klintīm. Savukārt Pieškaļu vārds nāk no tuvējām mājām, kur it kā dzīvojis karaļa piešu kalējs.
www.daba.gov.lv
