Ārstniecības mugurene

Ārstniecības mugurene (Polygonatum odoratum) ir daudzgadīgs, vidējs (gar. 20-50 cm) liliju dzimtas lakstaugs. Stublājs stīvs, stāvs, galotnē noliecies, šķautņains. Ziedi smaržīgi, nokareni, īsos kātos pa 1 (retāk 2) lapu žāklēs. Lapas olveidīgas (gar. 4-12 cm, pl. 2-5 cm), uz stublāja pamīšus sēdošas divās rindās. Apziednis saaudzis, zaļganbalts (gar. 1.2-1.7 cm). Putekšņlapas kailas. Auglis – zili melna oga. Zied maijā un jūnijā.

Latvijā diezgan bieži dažāda lieluma grupas mežos sausās minerālaugsnēs (īpaši priežu mežos), krūmājos, izcirtumos un kāpās. Ārstniecības augs. No līdzīgās daudzziedu mugurenes (P. multiflorum) atšķirama pēc šķautņaina (ne apaļa) stublāja un viena vai diviem ziediem lapas žāklē (nevis ziedi 3-5).

Auga īpatnējais izskats cilvēkiem asociējas ar mugurkaula posmoto uzbūvi. Šāds salīdzinājums parādās arī latviešu valodas auga nosaukumā „mugurene” vai retāk lietotajā – „mugurkaulis”. Vēl viens interesants tautas nosaukums, kas pazīstams arī tiešā tulkojumā no krievu valodas, ir „zālamanzīmogs”. Domājams, ka šādu interesantu nosaukumu augs ieguvis sakneņa formas dēļ: uz pirksta resnuma, garena veidojuma ik pa gabaliņam ir uz augšu vērti izaugumi, kas atgādina apļus zīmogus. Tie veidojušies vietās, kur iepriekšējos gados bija piestiprināti virszemes dzinumi.

Pēc ilgas sakņu mērcēšanas sālsūdenī tās izmanto kā kartupeļus. Ēdami ir arī viengadīgie un divgadīgie jaunie dzinumi.

Dzinumus novāra un pievieno etiķi. Pasniedz kā garnējumu gaļas un zivju ēdieniem.

Glabāšanai tos skābē sālsūdens un etiķa maisījumā.

www.latvijasdaba.lv; www.augi.ucoz.lv; www.dabasmuzejs.gov.lv