Āgenskalns

Āgenskalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā un Kurzemes rajonā, kurā iekļauj arī Rīgas pilsētas daļas Āgenskalna priedes un Klīversalu.

Āgenskalna apkaimes robežas iezīmē dzelzceļa loks, Mārupīte, Māras dīķis, Ojāra Vācieša iela, Uzvaras bulvāris, Akmens tilts, Daugava, Āgenskalna līcis, Āzene, Zunds, Daugavgrīvas iela, Klinģeru iela, Kuldīgas iela, Slokas iela, Baldones iela, Dreiliņu iela, Kalnciema iela, Lielirbes iela, dzelzceļš. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 10 091 m. Āgenskalna apkaimes kopējā platība ir 4,6 km², kas ir nedaudz mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Āgenskalnu var identificēt kā diezgan telpiski un funkcionāli vienotu pilsētas teritoriju jeb apkaimi.
lv.wikipedia.org

Āgenskalna nosaukums cēlies latviskojot Hāgena muižiņas nosaukumu, jo Daugavas senkrastā 17.gs slējās tikai Hāgenam piederošie īpašumi.

Tomēr rajona apdzīvotība ir daudz senāka, pirmā zināmā Āgenskalna un visas Pārdaugavas būve bija nocietinātās Māras dzirnavas, par ko ir ziņas vismaz no 1226.gada.

Āgenskalns bija tipiska Rīgas priekšpilsēta ar koka apbūvi, ko nepieciešamības gadījumā bija viegli nodedzināt. Ziemeļu kara laikā Āgenskalns tika nopostīts, bet vēlāk atjaunots, bet tuvojoties franču armijai 1812. gadā pārpratumu dēļ tas atkal tika nodedzināts, un atkal atjaunots.

Āgenskalna koka apbūve ir koka arhitektūras pērle. Lai gan tagad daudzviet paralēli koka namiem ir uzceltas mūra daudzstāvu dzīvojamās ēkas, tomēr rajona savdabību tas nevar izjaukt.

20. gs pirmajā gadu desmitā par Āgenskalna jauno sabiedrisko centru sāka veidoties tagadējais Āgenskalna tirgus rajons.

Vēl 1885. gadā Kalnciema ceļa abās pusēs pletās priežu sils, kas sākās tūlīt aiz Baložu ielas. Priedes auga uz vaļņveida kāpām.

Āgenskalna priedes bija pirmais lielais dzīvojamo ēku masīvs, kuru Rīgā uzcēla pēc 2. Pasaules kara...
citariga.lv

Āgenskalna vēsture
Āgenskalna nosaukums cēlies no 17.gs. Hāgena muižiņas, kuru vēlāk sauca arī par Grāvmuižu un Švarcmuižu. 17.gs. Āgenskalnā dzīvoja pārsvarā latviešu tirdzniecības palīgamatu locekļi un algādži. 1788. gadā Āgenskalnā bija 112 dzīvojamās ēkas. 18.gs. beigās Āgenskalns kļuva par turīgo rīdzinieku muižiņu un atpūtas zonu.

Pirmā zināmā Āgenskalna un visas Pārdaugavas būve bija nocietinātās Māras jeb Marijas dzirnavas. Tās bija nocietinātas domkapitula ūdensdzirnavas, kas celtas pirms 1226. gada pie Mārupītes. Māras dzirnavas atradās vietā, kur Mārupīte iztek no Māras dīķa. Māras dzirnavas neskaitāmas reizes Āgenskalna nosaukums cēlies no 17.gs. Hāgena muižiņas, kuru vēlāk sauca arī par Grāvmuižu un Švarcmuižu. 17.gs. Āgenskalnā dzīvoja pārsvarā latviešu tirdzniecības palīgamatu locekļi un algādži. 1788. gadā Āgenskalnā bija 112 dzīvojamās ēkas. 18.gs. beigās Āgenskalns kļuva par turīgo rīdzinieku muižiņu un atpūtas zonu.

Pirmā zināmā Āgenskalna un visas Pārdaugavas būve bija nocietinātās Māras jeb Marijas dzirnavas. Tās bija nocietinātas domkapitula ūdensdzirnavas, kas celtas pirms 1226. gada pie Mārupītes. Māras dzirnavas atradās vietā, kur Mārupīte iztek no Māras dīķa. Māras dzirnavas neskaitāmas reizes pieminētas Rīgas pilsētas cīņu aprakstos. Māras dzirnavas no 1573. gada piederēja Rīgas pilsētai. 17./18.gs. tika raksts kanāls, lai Māras dzirnavām pievadītu ūdeni no 5 maziem ezeriņiem. 20.gs. sākumā dzirnavām tika pievienots tvaika dzinējs. Līdz pat 20.gs. sākumam bija saglabājusies Māras dzirnavu ēka, kas celta 17.gs, tomēr tā tika nojaukta 20.gs. 20. gados paplašinot O. Vācieša ielu.

Pārdaugava viduslaikos bija liela „pļava”, kur 15. gs. sāka veidoties arī Rīgas namnieku un garīgo iestāžu muižiņas.

Pie Daugavas kreisā krasta pienāca vairāki svarīgi tālsatiksmes ceļi, kas veda uz Rīgu un beidzās Daugavmalā pie pārceltuvēm. Kad 15. gs. Daugava kļuva par Rīgas ostu, pieauga arī Daugavas pārceltuvju nozīme vietējā satiksmē. Ceļš uz Kurzemi sākās pie Āgenskalna līča pārceltuves, kas ierīkota ap 1675. gadu. Āgenskalna ciems aizsākās Meža, Sētas un Nometņu ielas krustpunktā un pamazām paplašinājās gar Nometņu ielas abām pusēm.

Pārdaugava kā priekšpilsēta veidojās samērā vēlu, jo dzīves apstākļi tur bija nedroši. Kara laikā apdzīvotās vietas parasti nodedzināja. Kaut cik regulārs ielu tīkls priekšpilsētā nebija izveidojies pat vēl 17. gs. pirmajā pusē. Tas redzams 1650. gada Rīgas plānā, kur ielu vēl nav, bet ir tikai ceļi.

Ziņas par 17. gs. apbūvi ir netiešas, bet kartēs redzamā struktūra būtiski neatšķiras no tā paša laika labā krasta apbūves ārpus Rīgas cietokšņa – samērā brīvs plānojums ar platākām galvenajām ielām, kurām pieslēdzas šauras sānieliņas.

Raksturīga Āgenskalna iezīme 18.gs. bija bagāto Rīgas iedzīvotāju muižiņas – pārsvarā tās bija vasaras atpūtas vietas.

Kalnciema ielas sākuma daļa pie Āgenskalna līča, līdz pat 19.gs. beigām bija Āgenskalna sabiedriskais centrs – pārceltuve, tirgus laukums, krogs, policijas iecirknis, aptieka un iecienīts izpriecu dārzs ar Vasaras Teātri, kura izrāžu sākums un beigas bija pieskaņotas pasažieru kuģīša pienākšanas un atiešanas laikiem.

19. gs. sākumā bija sākuši veidoties jauni kūrorti un Pārdaugava turīgo iedzīvotāju acīs pamazām zaudēja pievilcību, bet muižiņās – vasaras atpūtas vietās, 19. gs. pirmajā pusē attīstījās manufaktūras. Manufaktūru attīstību Āgenskalnā sekmēja ūdens tuvums.

1812. gadā, kad pilsētai strauji tuvojās franču armija, visas Āgenskalna un koka būves nodedzināja (Āgenskalnā bija atļauts celt tikai koka namus). Strauja celtniecība sākās 19. gs. divdesmitajos gados. 19.gs. beigās Āgenskalnā arvien biežāk sāka celt priekšpilsētu iedzīvotāju pieticīgām prasībām atbilstošus īres namus, kur pārsvarā iekārtoja dzīvokļus apkārtnes fabriku strādniekiem

Apbūvē pārstāvēti visi 19.–20. gs. stilistiskie virzieni: klasicisma atskaņas, eklektika, jūgendstils. Atšķirībā no citām Rīgas priekšpilsētām, Āgenskalnā noteicošo lomu saglabājuši brīvi stāvošie mazstāvu koka nami.

Līdz ar iedzīvotāju skaita palielināšanos Āgenskalnā aktivizējās sabiedriskā dzīve. Iemīļota tuvējās apkārtnes turīgāko iedzīvotāju pulcēšanās vieta kopš 19. gs. vidus bija Āgenskalna parks Kalnciema ielā 11, kur privātu dārzu bija ierīkojis pilsētas ārsts Radeckis. 19.gs. 80. gados jaunais īpašnieks J. G. Eberts parku paplašināja un uzcēla lielu koka restorāna ēku, kurā ierīkoja arī bumbotavu un šautuvi. 1897. gada 10. oktobrī parku ar ēkām īpašnieks iznomāja skatuves māksliniekam Vilhelmam Rīkhofam.

20. gs. Āgenskalna sila apkārtne cieši saistīta ar Rīgas sporta dzīvi. Tur darbojās divas tā laika ievērojamākās Pārdaugavas sporta biedrības. Pirmā bija Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrības, kas dibināta 1903. gada 7. novembrī. 1909. gadā blakus Āgenskalna priedēm Baldones ielā 7 biedrība uzceļ savu mūra namu. Nams tiek pārbūvēts pēc 2. pasaules kara.

1958. gads Rīgā sāk būvēt pirmo mikrorajonu "Āgenskalna priedes". Tas bija pirmais lielais dzīvojamo ēku masīvs, kuru Rīgā uzcēla pēc 2. Pasaules kara.

Tagad teritorija Āgenskalnā starp Kalnciema, Slokas, Nometņu, Talsu, Bāriņu, Hermaņa, O.Vācieša, Mārupes, Liepājas, Zemaišu, dzelzceļa, Atpūtas, Margrietas, Kuldīgas, Gregora, Dreiliņu, Kristapa, Melnsila ielām ir vietējās nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis „Āgenskalns”. Teritorija starp Nometņu, Meža, E. Smiļģa un Talsu ielām ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa – „Pārdaugavas apbūves fragments”.
citariga.lv

Infrastruktūra
Liela daļa no Āgenskalna ielām ir izveidojušās 19. gs. beigās un 20.gs. sākumā. Tas zināmā mērā saistāms arī ar to, ka, tuvojoties ienaidniekam, visa priekšpilsētas apbūve tika iznīcināta, līdz ar to arī ielas. Āgenskalns veidojās kā bagāto pilsētas iedzīvotāju atpūtas vieta ar muižiņām, jau vēsturiski šī ir bijusi „zaļa” pilsētas daļa. Tas atspoguļojas arī ielu nosaukumos, daudzi no tiem ir saistīti ar augu un dzīvnieku valsti – Augļu, Puķu, Bišu, Baložu, Vilku un daudzas citas ielas. Tāpat ielu nosaukumos sastopami Zemgales un Kurzemes pilsētu vārdi – Liepājas, Sabiles, Ventspils un citas.
citariga.lv