Āboliņu pūcīte (Ectypa glyphica)
Āboliņu pūcīte (Ectypa glyphica)
Pūcītes (Noctuidae)
Sugām bagātākā lieltauriņu dzimta Latvijā. Līdz šim pie mums konstatētas 368 sugas (pasaulē zināmas > 30 000 sugas). Vairākums pūcīšu lido galvenokārt naktī vai krēslā. Tikai dažu sugu īpatņi, piemēram, linu krāšņpūcīte (Autographa gamma), lido arī dienā. Tauriņi pārtiek no nektāra un iztecējušas rūgstošas koku un augļu sulas. Dažas sugas piedalās augu apputeksnēšanā. Kāpuri attīstās uz dažādu augu virszemes daļām retāk augsnē uz saknēm. Dažu sugu kāpuri mīt uz koku stumbriem un akmeņiem, augošos ķērpjos un aļģēs, kā arī piepēs. Pazīstamākās ģintis un apakšdzimtas ir dārzpūcītes (Mamestra, 11 sugas), kapucpūcītes (Cucullia, 15 sugas), krāšņpūcītes (Plusiinae, 21 suga), laukpūcītes (Scotia, 7 sugas), lentpūcītes (Catocalinae, 7 sugas), pelēkpūcītes (Apatele, 13 sugas) un tīrumpūcītes (Euxoa, 8 sugas). Astoņas pūcīšu sugas – tumšā pūcīte (Xylomoia strix, 1. kategorija), traganzirņu pūcīte (Heliophobus kitti, 1. kategorija), ozolu karmīnpūcīte (Catocala sponsa, 2. kategorija), mauragu kapucpūcīte (Cucullia balsamitae, 2. kategorija), Leinera pūcīte (Conisania leineri, 2. kategorija), lielā kārklu ordeņpūcīte (Catocala adultera, 3. kategorija), ošu ordeņpūcīte (C. fraxini, 4. kategorija) un ozoliņu krāšņpūcīte (Plusidia cheiranthi, 3. kategorija) – ir iekļautas Sarkanajā grāmatā.
