Āboliņi (Trifolium)

Āboliņi (Trifolium) ir segsēkļu grupas ģints, kas sastāv no aptuveni 300 augu sugām. Ģints ir sastopama visā pasaulē. Vislielākā sugu daudzveidība ir Ziemeļu puslodē, bet daudzas sugas ir sastopamas arī Dienvidāfrikā un pārējā Āfrikā, ieskaitot augstkalnu reģionus un tropus.

Āboliņi ir viengadīgi vai divgadīgi ziedoši lakstaugi. Viens no izplatītākajiem ģints pārstāvjiem ir pļavas āboliņš.
lv.wikipedia.org


No āboliņu ģints Latvijā atrasta 21 suga.

Sarkanais jeb pļavas āboliņš (Trifolium pratense). Šo sugu arī bieži kultivē. Bieži sastopams.

Baltais āboliņš, Ložņu āboliņš  (Trifolium repens) ir augs ar guļošiem stublājiem, 10 - 30 cm gari. Lapu kāti gari, bet ziedu galviņu kāti vēl garāki. Ziedi balti, zied visu vasaru. ir divgadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs, izplatīts Eiropā,Ziemeļāfrikā un Rietumāzijā. Tas ir vērtīgs lopbarības augs, tādēļ izplatīts visā pasaulē, it īpaši bieži sastopams Ziemeļamerikāun Jaunzēlandē.  

Bieži sastopams arī bastarda āboliņš (Trifolium hybridum). Tā stublāji 30 - 60 cm gari, nedaudz zaraini.  Ziedi sākumā netīri balti, vēlāk kļūst bālgansārti, bet augļiem nogatavojoties – brūni. Zied no V - IX. Pļavās, krūmājos, ceļmalās. Arī kultivēts.

Kalnu āboliņa (Triofolium montanum) stublājs sasniedz 30 - 60 cm garumu. Viss augs zīdaini spilvains. Ziedu galviņas uz pagariem kātiem lapu žāklēs vai stublāja galā, eliptiskas vai olveidīgas, ar daudziem baltiem, retāk rūsgani dzeltenīgiem ziediem. Zied no VI - VIII. Aug sausās kaļķainās pļavās, mežmalās, arī sāļainās jūrmalas pļavās.

Matainais āboliņš (Trifolium arvense) ir viengadīgs. Tā stublājs stāvs, ļoti zarains, 5 - 30 cm garš. Ziedu galviņas lapu žāaklēs, sākumā olveidīgas, vēlāk vairāk vai mazāk cilindriskas, taisnas vai saliekušās. Ziedi bāli rožaini. Šie zobiņi klāti ar daudziem matiņiem, kas arī piešķir visai galviņai pelēcīgu vai pelēcīgi violetu nokrāsu. Zied no VI - VIII. Aug ļoti bieži sausās pļavās, smilšainos tīrumos, gar ceļiem, mežmalās, izcirtumos.

Dzeltenā āboliņa (Trifolium aureum, sin. Trifolium strepens) stublājs 10 - 40 cm garš, stāvs vai pacils. Ziedu galviņas stublāja un zaru galotnēs, olveidīgas vai lodveidīgas, ziedi dzelteni, noziedot kļūst brūngani. Zied no VI - VIII. Aug sausās pļavās, izcirtumos, mežmalās, it sevišķi smilšainā augsnē.

Zirgu āboliņa (Trifolium medium) stublāji saniedz 20 - 50 cm garumu, tie vienkārši vai nedaudz zaroti. Lapu lapiņas ar īsiem kātiņiem, eliptiskas līdz plati lancetiskas. Ziedu galviņas pa vienai zaru galotnēs, plati olveidīgas vai lodveidīgas. Ziedi spilgti sarkani. Zied no VI - VIII. Aug mežmalās, izcirtumos, ceļmalās, parasti lielākās vai mazākās grupās.

Brūnais āboliņš (Trifolium spadiceum) sastopams mitrās purvainās pļavās, atmatās. Tas ir vien- vai divgadīgs augs ar 15 - 35 cm garu nezarotu vai mazzarotu stublāju. Ziedu galviņas stublāja un zaru galotnēs, olveidīgas. Ziedi sākumā zeltdzelteni, tad kļūst brūni un beidzot spoži kastaņbrūni. Zied no VI - VIII. Izplatīts pārsvarā Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, atsevišķas atradnes ir atrastas citviet Eiropā un Kaukāzā.

Pārējās āboliņu sugas ir retas. Valsts aizsardzībā ir zemeņu āboliņš (Trifolium fragiferum), kas reti sastopams Baltijas jūras un Rīgas jūras līča sāļainajās pļavās. Ziedu laikā tas atgādina balto āboliņu. Pēc noziedēšanas auga ziedu kauss uzpūšas un ziedu galviņa iegūst pelēkas zemeņu ogas izskatu. Zied no VI - VIII.
www.latvijaspirts.lv



Tauriņziežu dzimta (Leguminosae; syn. Papilionaceae; syn. Fabaceae)

Tauriņziežu dzimta (Leguminosae; syn. Papilionaceae; syn. Fabaceae). Lakstaugi, krūmi vai koki ar ļoti dažādu stublāju: vienkāršu, vijīgu, kāpelējošu, koksnainu. Lapas parasti saliktas, ar pielapēm, retāk vienkāršas. Lapu galā bieži ir vītnes. Kauslapas 5, saaugušas. Vainaglapas 5. Ziedi ķekaros, reti vientuļi. Ziedam ļoti īpatnējs, tikai tauriņziežiem raksturīgs "tauriņa" izskats. Katrai no zieda vainaglapām ir savs apzīmējums. Stāvā, parasti vislielākā vainaglapa ir karogs, abas malējās vainaglapas ir buras, bet apakšējā, vidējā, kas saaugusi no divām vainaglapām, ir laiviņa. Putekšņlapas 10, visbiežāk no tām 9 saaugušas, 1 brīva. Auglis - pāksts, riekstiņveida pāksts ar 1 sēklu, ko sauc par pākstīti, vēl retāk - pogaļa. Dzimtas augiem uz saknēm raksturīgas gumiņbaktērijas, kas saista augsnes slāpekli. Dažādās pasaules klimatiskajās joslās sastopamas sugas, viena no plašākajām dzimtām. Zināmas 17 600-18 200 sugas; lielākās ir tragantzirņa (ap 3270 sugas) un akācijas (ap 1350 sugas) ģintis. Dzimtā daudz pārtikas augu un vērtīgu lopbarības augu. Leguminosae ietvaros parasti nodala 3 apakšdzimtas: mimozu (Mimosoideae - 3200 sugas; Latvijā nav), cezalpīniju (Cesalpinioideae - 2800 sugas; Latvijā nav) un tauriņziežu (Papilionoideae - ap 12 150 sugas), kuras nereti aplūko kā patstāvīgas dzimtas: Mimosaceae, Cesalpiniaceae, Papilionaceae. Tādējādi šeit minētais sugu kopskaits attiecas uz Leguminosae, bet zieda uzbūve - uz Papilionoideae, jo mimozām un cezalpīnijām zieds nav tauriņveidīgs. Sistemātiski Papilionaceae ir tikai daļējs Leguminosae sinonīms.

Latvijā savvaļā (ieskaitot biežākos kultūraugus - dārzbēgļus) ap 105 sugas, no tām ceturtā daļa ir ievazāti, ļoti reti, vienu vai dažas reizes konstatēti augi. Pārsvarā dzimtā ietilpst atklātu un pusatklātu vietu augi. Bieži kultivētie svešzemju krūmi: robīnijas un karagānas (dažreiz nepamatoti dēvētas par "akācijām") enciklopēdijā nav iekļauti.
www.latvijasdaba.lv

Lasīt tālāk
Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu