Zīda magone (Papaver rhoeas)
Zīda magone (Latīņu v. – Papaver rhoeas; Angļu v. – common Poppy; Vācu v. – Klatsch-Mohn; Krievu v. – мак самосейка) ir magoņu dzimtas ziedaugs.
Zīda magone (Papaver rhoeas) ir viengadīgs, vidējs (ga 25-60 cm) magoņu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, zaro, satur baltu piensulu, sarmatains. Augam ir kātainas piezemes (rozetes) lapas un gandrīz sēdošas vai sēdošas stublāja lapas. Lapas (ga 4-10 cm, pl 2-4 cm) vienkārt plūksnaini dalītas, plūksnas lancetiskas. Ziedi lieli (Ø līdz 10 cm), pa vienam stublāja un zaru galā. Pirms ziedēšanas zieds nolīcis. Kauslapas 2, apmatotas, nobirst ziedam plaukstot. Vainaglapas 4, olveidīgas, tumši sarkanas. Nereti pie vainaglapas pamata ir melns plankums. Auglis - kaila, ovāla pogaļa (ga 1.5-2 cm). Galā drīksnas disks izcilns, stari 8-12. Sēklām nogatavojoties, pogaļa atveras ar caurumiņiem zem drīksnas diska. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība: Mainīga izskata suga Eiropā, dažviet Āzijā, Āfrikā un Ziemeļamerikā. Plaši ieviesusies ārpus pamatareāla.
Latvijā reti, pārsvarā valsts centrālajā un dienvidu daļā. Adventīvs augs.
Biotopi: Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas sējumos, dažādās sausās nezālienēs un granšainās ceļmalās.
Īpašas norādes: Līdzīga divām citām magoņu sugām Latvijā: sarainajai (P. agremone) un lauka (P. dubium) magonei. Atšķirama pēc vienkārt (nevis divkārt vai trīskārt) plūksnaini dalītām stublāja lapām, pogaļa olveida (ne vālesveida), kaila (nevis klāta ar sarmatiņiem).
