Zāģlapsenes (Tenthredinidae)

Zāģlapsenes (Tenthredinidae)

Šo plēvspārņu nosaukums cēlies no tā, ka mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis, kas pielāgots olu dēšanai augu audos. Pieaugušie īpatņi parasti uzturas uz ziediem, kur barojas ar nektāru un ziedputekšņiem. Savukārt kāpuri grauž augu lapas, augļus un retāk skujas, tāpēc nereti ir uzlūkojami par visai bīstamiem kaitēkļiem. Piemēram, ģints Hoplocampa kāpuri ir postīgi plūmēm un ābelēm, bet ogulājiem kaitē jāņogulāju zāģlapsene (Pteronus ribesii), ērkšķogulāju gaiškāju zāģlapsene (Pristiphora pallipes) un upeņu zāģlapsene (Pochynematus pumilio). Savukārt zaļās zāģlapsenes (Rhogogaster viridis) mātītes ir plēsīgas un uzbrūk citiem kukaiņiem. Vairākas sugas, piemēram, Pontania viminalis, uz vītolu lapām un kātiem izraisa pangas. Latvijā konstatētas ~315 zāģlapseņu sugas.

Plēvspārņi (Hymenoptera)

Ragastes (Siricidae) 
Zāģlapsenes (Tenthredinidae) 
Panglapsenes (Cynipidae) 
Jātnieciņi (Ichneumonidae) 
Spožlapsenes (Chalcididae) 
Trihogrammas (Trichogrammatidae) 
Skudras (Formicidae) 
Lapsenes (Vespidae) 
Smilšlapsenes (Pompilidae) 
Racējlapsenes (Sphecidae) 
Bites (Apidae)

Šī ir sugu skaita ziņā otra lielākā kukaiņu kārta aiz vabolēm Pasaulē zināms > 300 000 sugu (Latvijā faunas sastāvs pilnībā nav izzināts, konstatētas ~2500 sugas, bet varētu būt ap 5000 sugu). Pie plēvspārņiem pieder gan samērā primitīvās auglapsenes, gan augsti attīstītie sabiedriskie kukaiņi (lapsenes, bites un skudras). Pieaugušie īpatņi pārtiek no augu barības, nektāra vai ziedputekšņiem vai ir plēsīgi. Savukārt kāpuri ir augēdāji, retāk pārtiek no ziedputekšņiem vai no pieaugušo īpatņu gremošanas orgānos daļēji pārstrādātas barības. Dažu plēvspārņu kāpuri ēd arī dzīvnieku izcelsmes barību, daļai tie ir plēsīgi. Daudzi plēvspārņi parazitē citu kukaiņu olās, kāpuros un kūniņās, retāk zirnekļos un to kokonos.

Dabā plēvspārņi ir nozīmīgi augu apputeksnētāji, medus, propolisa, vaska, bišu indes ražotāji. Tomēr daudzas sugas, piemēram, zāģlapsenes, ir postīgas augiem, savukārt citas, piemēram, jātnieciņus, iespējams izmantot augu bioloģiskajā aizsardzībā.

Kārtā 2 apakškārtas – auglapsenes (Symphyta) un iežmauglapsenes (Apocrita).

Auglapsenes ir primitīvi vidēji lieli un ļoti lieli (līdz 3 cm) kukaiņi. To raksturīga uzbūves īpatnība – atšķirībā no iežmauglapsenēm – to vēders savienots ar krūtīm bez iežmaugas. Latvijā konstatētas ~400 auglapseņu sugas. Pazīstamākās dzimtas ir ragastu, stiebrlapseņu (Cephidae), koklapseņu (Argidae), vālīšlapseņu (Cimbicidae), skujlapseņu (Diprionidae), zāģlapseņu, un tīkllapseņu(Pamphiliidae) dzimtas.

Daudz vairāk sugu pārstāv iežmauglapseņu apakškārtu. Šiem kukaiņiem pirmais vēdera posms ir ar iežmaugu. Pēc bioloģijas auglapsenes nosacīti var iedalīt 2 grupās. Parazītiskie plēvspārņi(Parasitica) ir, piemēram, panglapsenes, jātnieciņi, tumšlapsenes (Braconidae), spožlapsenes un trihogrammas, bet dzēlējplēvspārņus (Aculeata) pārstāv skudru, lapseņu, smilšlapseņu, racējlapseņu, griezējbišu (Megachilidae), pūkbišu (Anthophoridae), bišu u. c. dzimtas.
latvijas.daba.lv