Zilzaļā dižspāre (Aeshna cyanea)
Zilzaļā dižspāre (Aeshna cyanea) ir liela spāre no dažādspārnu infrakārtas.
Ķermeņa garums ir 65 - 80 mm, spārnu atplētums līdz 110 mm.
Dažādspārnu spāres jeb dažādspārņi (Anisoptera) ir spāru kārtas (Odonata) infrakārta, kas pieder epiproktu apakškārtai (Epiprocta). Dažādspārnu spāres parasti mājo dīķu, ezeru, purvu un upju tuvumā, jo to kāpuru dzīves vieta ir ūdens. Kopumā dažādspārnu spāru infrakārtā ir apmēram 5000 sugu, kas iedalītas 11 dzimtās. Grieķu valodā anisos nozīmē nevienāds, bet pteros - spārni, jo aizmugurējie spārni ir platāki nekā priekšējie spārni.
Izskats un īpašības: Dažādspārnu spārēm ir raksturīgas lielas saliktās acis, divi pāri spēcīgu, caurspīdīgu spārnu un pagarināts ķermenis. Kā jau to zinātniskais nosaukums norāda, aizmugurējie spārni ir platāki kā priekšējie. Lai arī vidēji dažādspārnu spāres augumā ir lielākas nekā vienādspārnu spāres (Zygoptera), tomēr lielākā, mērot spārnu izplētumu, ir Dienvidamerikas vienādspārnu spāre Megaloprepus caerulatus. Otra lielākā spāre ir dažādspārnu spāres Tetracanthagyna plagiata mātīte, bet, iespējams, tā toties ir smagākā spāre.
Daudzi kļūdās, iedomājoties, ka vienādspārnu spāres ir tikko izšķīlusies dažādspārnu spāre, bet spāres no kūniņas izšķiļas uzreiz pilnā augumā. Visvieglāk abus spāru veidus ir atšķirt pēc spārnu novietojuma. Dažādspārnu spārēm lielākā daļa sugu atpūšoties spārnus tur izstieptus uz sāniem perpendikulāri pret ķermeni. To aizmugurējie spārni piestiprinājuma vietā ir nedaudz platāki. Acis dažādspārnu spārēm savā starpā saskaras, retumis šķirtas. Bet tad atstarpe ir mazāka nekā acs. Vienādspārnu spārēm starp acīm ir izteikta atstarpe. Dažādspārnu spārēm kā visiem kukaiņiem ir 6 kājas, bet, salīdzinot ar citiem kukaiņiem, lielākā daļa nespēj labi iet.
