Zilzīlīte (Cyanistes caeruleus)
Zilzīlīte (Cyanistes caeruleus)
| Klasifikācija | |
|---|---|
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Dzimta | Zīlīšu dzimta (Paridae) |
| Ģints | Zilzīlītes (Cyanistes) |
| Suga | Zilzīlīte (C. collybita) |
Zilzīlīte (Latīņu val. – Cyanistes caeruleus jeb Parus caeruleus; Angļu val. – Blue Tit; Vācu val. – Blaumeise; Krievu val. – Лазоревка) ir Latvijā ļoti bieži sastopama zvirbuļveidīgo kārtas putnu suga, kura izplatīta teju vai visā Eiropā, kā arī Tuvajos Austrumos. Izdala 11 zilzīlīšu pasugas.
Maza izmēra putns ar tievu un īsu knābīti. Ķermeņa garums 11-12 сm, svars 7,5-14,7 g. No citu sugu zīlītēm atšķirama pēc spilgti zilās galvas augšdaļas, kas kontrastē ar zīlītēm raksturīgajiem baltajiem vaigiem. Arī sejas zīmējumu veido nevis melnas spalvas kā parastākajai lielajai zīlītei, bet tumši zilas. Spārni, aste un pakausis zilgani, mugura olīvzaļa. Vēders dzeltens ar nelielu tumšu joslu. Knābis melns, kājas pelēkas.
Sastopama gandrīz visā Eiropā, izņemot tās pašus ziemeļus un augstkalnu apgabalus, kā arī Kanāriju salās, Ziemeļāfrikā, Mazāzijā un vietām citur Tuvajos Austrumos, arī Aizkaukāzā. Ziemo ligzdošanas areālā, tomēr daļa putnu rudenī klejo uz dienvidiem.
Latvijā zilzīlīte ir bieži sastopama ligzdojoša suga mežos, krūmājos, arī apdzīvotās vietās, bieži novērojama niedrājos. Nometnieku suga, tomēr daļa putnu rudenī klejo uz dienvidiem, periodiski novērojamas invāzijas. Latvijā sastopamas nominālās pasugas (C. c. caeruleus) zilzīlītes.
Ligzdu veido koku dobumos, būrīšos un citās apslēptās vietās, no sūnām, zāles stiebriņiem, izklātu ar zīdītāju vilnu, putnu spalvām. Barojas galvenokārt ar koku lapotnē dzīvojošiem kukaiņiem. Rudeņos un ziemā nozīmīgu daļu sastāda niedru laputu kāpuri un kūniņas. Mazāk patērē dažādu augu sēklas.
Lasīt tālāk
