Ziedi
Ziedi ir auga dzimumorgāni, kuros veidojas sēklas, lai augi varētu vairoties. Visbiežāk sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni atrodas uz viena auga, parasti – līdzās vienā ziedā. Vīrišķās zieda daļas ir putekšnīcas. Zieda sievišķā daļa ir auglenīca. To veido sēklotne, irbulis un drīksna. Ja puteksnis nokļūst uz mitrās, lipīgās drīksnas, tas dīgst un notiek apaugļošanās. Dažu nedēļu laikā izveidojas auglis, kas satur sēklas. Tās visbiežāk izplata vējš vai dzīvnieki, kas apēd augļus. Sēklām nonākot piemērotā augsnē, uzdīgst jauns augs. Zieda uzbūve: sēklotne, kurā veidojas sēkla, putekšnīca, drīksna, irbulis, vainaglapas, kauslapas.
Ziedi ne tikai priecē cilvēkus, tie ar krāsu un smaržu piesaista kukaiņus. Augi ar košiem ziediem izdala saldu šķidrumu – nektāru. Meklējot nektāru kukaiņi pieskaras putekšņlapām, un putekšņi pielīp pie viņu ķermeņa. Kad kukainis aizlido uz citu tādu pašu ziedu, notiek apputeksnēšanās. Pēc apputeksnēšanās no sēklaizmetņa veidojas sēklas, kuras pēc nogatavošanās izsējas. Ja sēkla nonāk piemērotā vietā, tā sāk augt, un auga dzīves cikls sākas no jauna. Dažādiem augiem sēklas var izplatīties atšķirīgi.
Daudzi augi vakarā un sliktos laika apstākļos savus ziedus aizver, lai netiktu bojātas to vārīgās daļas. Labos laika apstākļos augs izslej ziedus, lai tie būtu labi pamanāmi. Saulgriezes groza ziedus līdzi saulei, lai tos vienmēr apspīdētu saule un tie saglabātos silti.
Avots: Dr. Rainers Kēte – „Daba un dzīvnieki”
Cilvēkus priecē ziedu krāsa, forma un smarža. Tie tiek audzēti, dāvināti, par tiem priecājas dārzā un mājokļos. Bet augiem (segsēkļiem) zieds ir vairošanās orgāns, kuru funkcija ir ražot sēklas. Ziediem izšķir vairākas daļas: ziedkātu, ziedgultni, apziedni, androceju un gineceju. Pēc tā, kāds ir ziedkopu sazarojums, ziedkopas iedala cimozajās jeb simpodiālajās ziedkopās un racemozajās jeb monopodiālajās ziedkopās. Sinonīms vārdam „zieds” ir puķe, lai gan precīzāk ar šo apzīmējumu apzīmē ziedu ar kātu un lapām.
Ziedu veido ziedkāts, ziedgultnis, apziednis, androceja un ginecejs. Ziedkāts galā atrodas ziedgultnis, uz kura balstās visas pārējās daļas no zieda. Divkāršu apziedni veido vainaglapas un kauslapas. Ja kauslapas ziedam nav, tad to sauc par vienkāršu apziedni. Ja visas vainaglapas ir vienādas, tad to sauc par kārtnu ziedu, bet ja ir atšķirīgas, tad – par nekārtnu ziedu. Ir ziedi, kuriem nav apziedņa, piemēram, ošiem. Androceju veido putekšņlapu kopa. Putekšņlapu veido putekšnīca, putekšņmaciņi un putekšņlapas kāts. Putekšņlapas kāts var putekšņlapā nebūt, piemēram, kartupeļiem. Un visbeidzot gineceju veido augļlapu kopa. Augļlapas veidojas saaugot kopā auglenīcām. Auglenīcu veido drīksnas, irbulis un sēklotne.
Lasīt tālāk
