Zemesvēzis, racējcircenis (Gryllotalpa gryllotalpa)

Parastais racējcircenis (zemesvēzis, ķirelis) - Gryllotalpa gryllotalpa L.

Parastais racējcircenis (zemesvēzis, ķirelis) - angliski: European mole-cricket; vāciski: Gemeine Maulwurfsgrille; zviedru: mullvadssyrsa; igauņu: kaerasori; lietuviešu: kurklys; krievu: обыкновенная медведка

Apraksts:
Diezgan plaši Eiropā (neiekļaujot galējos ziemeļus) līdz R Āzijai un Z Āfrikai sastopama circeņu suga.

Aktīvāks naktī. Pieauguši īpatņi 4-5 cm gari, mātītes nedaudz lielākas nekā tēviņi. Mātītēm dējekļa nav. Ķermenis samtaini apmatots, krāsa pelēkbrūna, apakšpuse gaišāka, dzeltenīga. Taustekļi diezgan īsi, sarveidīgi. Acis sīkas, žokļi ļoti spēcīgi. Priekškājas pārveidotas zemes rakšanai, īsas un masīvas, lāpstveidīgas, ar zobainiem stilbiem. Līdzīgi citām taisnspārņu kārtas sugām arī zemesvēzim ir spārni: priekšējie īsi, pakaļējie gari, krokaini salocīti. Lido ļoti reti, tikai iztraucēts un galējas nepieciešamības spiests, lidojums smagnējs un neveikls.

Dzīvo pazemē, pašizraktā alu sistēmā, priekšroku dod mitrām, trūdvielām bagātām augsnēm, tajā skaitā dārzos, tīrumos un siltumnīcās. Barojas ar augiem, sliekām, dažādiem kukaiņiem un sīkiem gliemjiem.

Maijā-jūnijā zemesvēža mātīte kādā no alas paplašinātajiem atzariem dēj 100-350 olas, kuras apsargā arī pēc mazuļu izšķilšanās vismaz mēnesi vai ilgāk. Divu līdz trīs nedēļu laikā no olām izšķīlušies mazuļi ir ap 2-3 mm gari, sākumā balti, un līdz pieauguša īpatņa lieluma un izskata sasniegšanai vairāk nekā 10 reizes maina ādu. Spārni parādās tikai pēdējā nobriešanas stadijā, un tikai pēc trīs gadiem zemesvēzis ir pilnīgi pieaudzis, kas arī tiek uzskatīts par šīs sugas parasto dzīves ilgumu Z-Eiropā.

Neparastā dzīves veida un izskata dēļ par zemesvēzi ir daudz nepamatotu mītu. Vēdera pēdējā posma garie piedēkļveida izaugumi jeb cerkas nav domātas duršanai, bet gan pilda taustes un jutīguma funkciju, lai orientētos alā un savlaicīgi uztvertu zemes satricinājumu, tuvojoties ienaidniekam.
Zemesvēzis tāpat nav indīgs, bet koduma vietā izšļāktais gremošanas šķidrums nereti izraisa brūces iekaisumu, tāpēc zemesvēzim nevajadzētu ļaut iekost pirkstā, bet rokās - neņemt. Kukaiņa žokļi ir sevišķi spēcīgi - tas ne vien spēj bez pūlēm pārkost pirksta ādu, bet arī koku un krūmu saknes.

Čirkstošo skaņu, kas rodas tēviņam trinot spārnus vienu gar otru, visbiežāk dzird vēlā pavasara vakarā pārošanās laikā.

Lai gan, bojājot kultūraugu saknes, zemesvēzi tā biežas sastopamības vietās uzskata par izskaužamu kukaini, daudzviet Eiropā zemkopības metožu pilnveidošanas dēļ un ķimizācijas rezultātā tas ir kļuvis rets.

Latvijā zemesvēzis pagaidām sastopams diezgan bieži visā teritorijā, tomēr nevienmērīgi.
www.latvijasdaba.lv

Zemesvēzis, racējcircenis (Gryllotalpa gryllotalpa) ir taisnspārņu kārtas kukainis.
Pieaudzis kukainis ir 35- 50 mm garš. Ķermenis drukns, brūniem matiņiem klāts. Matiņi palīdz atgrūst ūdeni un nesamirkt. Galva neliela. Kukaiņa galva un krūtis tumši brūnas, vēders gaišāks. Jaunie kukaiņi ir gaišāki par pieaugušiem kukaiņiem. Priekškājas veidotas kā racējkājas. Mutes orgāni grauzējtipa. Acis pielāgotas redzei vājā gaismā. Kāpuri un kukaiņi dzīvo trūdvielām bagātā mitrā augsnē. Pārtiek no augu apakšzemes daļām, kā arī no sliekām, gliemjiem un kukaiņiem. Kukainis aktīvs naktī.

Ir iespēja to audzēt arī mājās, kā mājas mīluli terārijā. Labprāt ēd baltmaizi, svaigas zivis vai maitu. Aizsargājoties, no astes gala, izšļāc smakojošu vidēji šķidru vielu. Iespējams-fekālijas. Ādas mainīšanas ilgums sastāda aptuveni 1 stundu. Pirms un pēc ādas nomaiņas kādu neilgu laiku ir mazkustīgs. Kad āda ir noņemta, ķermenis ir balts, kurš dienas laikā lēnām kļūst brūns.
lv.wikipedia.org