Zemes kamene (Bombus terrestris)
Samērā bieži sastopama ir raibā zemes kamene Zemes kamenes mātītes savas ligzdas ierīko zemē, turklāt samērā dziļi zemē.
Kameņu dzīve īsumā šāda. Kamenes mātīte pavasarī pēc pārziemošanas izveido nelielu ligzdu. Tās atrodas vai nu uz zemes starp augiem, piemēram, vecā kūlā, vai dažādās slēptuvēs, piemēram, akmeņu kaudzēs, pamestās peļu alās. Ligzdas ir bumbveida, to sienas sastāv no augu materiāla — zāles, sūnām utt. Ligzdas pamatu klāj vaska kārtiņa. Kāpuru šūnas sastāv no vaska un ziedputekšņu maisījuma. Mātīte izveido tikai vienu kāpuru šūnu un dažas citas šūnas medus (pašas vajadzībām) un kāpuru barības glabāšanai. Šūnas sākumā un arī vēlāk tiek novietotas kā pagadās, bez noteiktas kārtības. Kamenes ir vienīgie bišveidīgie, kas vienā šūnā iedēj vairākas olas un audzē vairākus kāpurus. Kad izkūņojas pirmās jaunās kamenes (nepilnīgi attīstījušās mātītes), tās uzņemas visus darbus. Ligzda tiek paplašināta, tiek izveidotas jaunas šūnas kāpuriem un barības rezervēm, un saime strauji pieņemas skaitā. Spēcīgās saimēs beidzot ir 80—150 kamenes. Rudenī parādās tēviņi un mātītes, bet pārziemo tikai apaugļotas mātītes, vecā saime iznīkst. Vienīgi dienvidu zemēs kameņu saime dzīvo vairākus gadus.
Kamenēm ir liela nozīme it īpaši tādu ziedu apputeksnēšanā, kuru nektārs citiem kukaiņiem grūti pieejams, jo kamenēm ir garš snuķītis un arī pats kukainis ir spēcīgs un var viegli atvērt vairāk vai mazāk slēgtus ziedus. Tādi grūti apputeksnējami ziedi ir tauriņziežiem, lūpziešiem, skarbjlapjiem, uzpirkstītēm u. c. Starp citu, kamenes pilnīgi pamatoti uzskata par labākajām tāda svarīga kultūrauga kā sarkanais āboliņš apputeksnētājām.
zooinfo.lv