Vīksna

Parastā vīksna ir vidēja lieluma (8-20 m) gobu dzimtas koks ar šauru vainagu. Stumbrs pelēcīgi brūns, rievains. Lapas plati eliptiskas (ga 6-12 cm, pl 3-8 cm), pamats nevienādmalu, plātnes virspuse un apakšpuse gluda, kāts īss, gals smails, mala divkārtzāģzobaina. Lapas plātnes sāndzīslas nezaro vai atzarojumu ļoti maz. Zied lapām plaukstot. Ziedi divdzimumu, blīvos pušķos zaru galā, nokareni garā un tievā kātā. Putekšnīcas sarkanas. Auglis - riekstiņš ar plēvjainu spārnu jeb spārnulis. Auglis plakans (ga ap 1.5 cm, pl 0.8-1 cm), nokarenā kātā, kas bieži pārsniedz spārnuļa garumu. Spārnuļa apmale apmatota. Zied maijā.

Izplatība: Eiropā diezgan plaši izplatīta suga.
Latvijā nevienmērīgi, areāla ZR malas tuvumā. Izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem.

Biotopi: Atsevišķi eksemplāri un mazskaitlīgā piemistrojumā gāršās pieupju gravās, upju krastos un palienēs.

Īpašas norādes: Ļoti līdzīga parastajai (U. glabra), mazāk stepes (U. minor) gobai. Atšķirama pēc gludas (ne raupjas) lapas virspuses, spārnulis garā kātā (nevis gandrīz sēdošs), spārnuļa apmale apmatota (nevis gluda), lapas sāndzīslas nezaro (nevis dakšveidīgi zaro).
(Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs)

www.latvijasdaba.lv