Virdžīnijas sniegpārslu koks (Chionanthus virginicus)
Virdžīnijas sniegpārslu koks (Chionanthus virginicus)
Virdžīnijas sniegpārslu koks (Chionanthus virginicus) savu nosaukumu ieguvis no neparastās ziedu formas. Ziedu vainaglapas ir ļoti šauras un garas. Arī koka lapas ir neparasti lielas 8 līdz 20 cm garas. Savvaļā aug Ziemeļamerikas Austrumu daļā. Eiropā audzē kopš 1736 gada.
Vasarzaļš krūms. Pieauguša auga augstums 5 - 9 metri, vainaga platums 3 - 5 metri. Ziedi balti, smaržīgi, līdz 3 cm gari, sakārtoti līdz 20 cm garās skarās. Zied maijā, jūnijā. Lapas zaļas, ar sarkanīgu kātiņu, samērā biezas. 8 - 20 cm garas, ar izteiktu vidusdzīslu, rudenī, saulainā vietā kļūst dzeltenas vai brūnas. Divmāju augs. Vīrišķie ziedi ir nedaudz lielāki kā sievišķie. Augļi olīvas formas kauleņi, diametrs ~2 cm, tumši, gandrīz melni. Ienākas septembrī, oktobrī. Lēnaudzīgs augs. Patiks augt saulainā vietā, trūdvielām bagātā augsnē, ar labu mitruma caurlaidību. nepatiks augt piesārņotā vidē, vējainā vietā. Jūtīgs pret sāli.
www.darzalaiks.lv
Izplatība. Ziemeļamerikā: no Ņūdžersijas dienviddaļas līdz Floridai un Teksasai.
Morfoloģija. Vasarzaļš, liels krūms vai mazs kociņš, ar izplestu, diezgan skraju vainagu, platāks nekā augsts. Jauno kociņu miza gluda, vecākiem kokiem izvagota. Lapas vienkāršas, eliptiskas līdz iegarenas, ar ķīļveida pamatu, virspusē spīdīgas. Vienmājas vai divmāju augi. Ziedkopas iepriekšējā gada dzinumu galotnēs, līdz 20 cm garas, nokarenas. Ziedi balti, viegli smaržīgi, sievišķie ziedi ar garākiem kātiņiem. Augļi olveida, tumši zili vai violeti kauleņi, 1,5-2 cm gari. Zied maijā, augļi nogatavojas septembrī, oktobrī.
Ekoloģija. Sastopama gar upēm un purvu malās. Kultūrā stāda skābās, mitrās, dziļās augsnēs, taču augs var piemēroties arī citādiem apstākļiem. Stāda saulē vai pusēnā, aizsargātā vietā. Lai izaudzētu Latvijas klimatam piemērotus augus, sēklas jāievāc areāla ziemeļdaļā.
Nozīme. Dekoratīvs. Izkaltētu, saberztu sakņu un stumbra mizu lieto ādas čūlu un brūču ārstēšanai.
database.smartgardens.eu
