Vilku kārkls (Salix rosmarinifolia)

Vilku kārkls – Salix rosmarinifolia L. (syn. S. repens ssp. rosmarinifolia (L.) Čelak.)

Vilku kārkls – vāciski: Rosmarin-Weide; zviedru: rosmarinvide; igauņu: hundipaju; lietuviešu: pelkinis karklas; krievu: ива розмаринолистная

APRAKSTS:
Neliels (ga 0.3-1.4 m) vītolu dzimtas krūms. Pumpuri sīki, brūni, īsi apmatoti. Zari stāvi vai pacili, miza pelēkbrūna. Lapas iegareni lancetiskas līdz lineāras (ga 3-6 cm, pl 0.3-1.2 cm), kāts īss (ga 0.3-0.5 cm). Plātnes virspuse kaila, mala gluda, lapas plakanas, mala parasti nav (vai tikai mazliet) ieritināta, gals gari smails. Lapas apakšpuse gaišāka, apmatota. Raksturīgi 10-12 sāndzīslu pāri. Zied lapām plaukstot. Spurdzes olveidīgas līdz lodveida (ga 1-2.5 cm). Vīrišķo ziedu putekšnīcas dzeltenas. Sievišķo ziedu drīksnas brūnsarkanas, sēklotne ar garu kātu, apmatota. Zied aprīlī, maijā.

IZPLATĪBA:
Mainīga izskata suga Eirāzijā. Daži autori to aplūko kā ložņu kārkla pasugu S. repens ssp. rosmarinifolia.

Latvijā bieži visā teritorijā.

BIOTOPI:
Dažāda lieluma grupas mēreni sausos līdz pārmitros biotopos pļavās, mežos, purvos un ūdenstilpju krastos.

ĪPAŠAS NORĀDES:
No retā, tikai Baltijas jūras piekrastē sastopamā ložņu kārkla (S. repens) grūti atšķirama suga. Atšķirams pēc salīdzinoši skrajāk apmatotām lapām; lapām apmatojuma dēļ nekad nav sudrabaini iepelēka nokrāsa. Lapas iegareni lancetiskas līdz lineāras (nevis eliptiskas), šķiet manāmi slaidākas, augļu spurdzes olveida vai lodveida (nevis cilindriskas), lapai 10-12 (ne 4-8) sāndzīslu pāri, gals gari (nevis pēkšņi) smails.
www.latvijasdaba.lv