Vilkmuižas ezers

Vilkmuižas ezers ir ezers Talsu pilsētas ziemeļdaļā. Izvietojies subglaciālajā iegultnē, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā. Krasti zemi, lēzeni, grūti pieejami, dibens — dūņains. Ietek grāvis pa pazemes cauruli no Talsu ezera, ziemeļu galā iztek Dzelzupe uz Stendi. Krasti apbūvēti. Ezera austrumu krastā Vilkmuižas kalns, rietumu — Krievragkalns. Austrumu krastā peldvieta.

Vilkmuižas ezers – 800m garš, 200m plats, lielākais dziļums – 13m. Ievērojams kuršu senlietu glabātājs. Vēl 19.gs. bija savienots ar Talsu ezeru. No ezera ziemeļu gala iztek Dzelzupe.

Ezerā mīt karūsa, līnis, asaris, rauda, rudulis, kā arī līdaka.

Vilkmuižas ezera austrumu malā vēl 19. gadsimta vidū atradusies baronu Firksu (Baron von Fircks) dzimtai piederošā Vilkmuiža, bet pretēja pusē, Talsu kroņa muiža. Vilkmuižas ezers ir ievērojams kuršu senlietu glabātājs, pazīstams arheologiem tālu ārpus Latvijas. Ezers ir savdabīga seno kuršu ugunskapu apbedījuma vieta 11. - 14. gadsimtā. Ezera austrumu malā atradusies kulta vieta mirušo sadedzināšanai. Sārtā kopā ar mirušo sadega ieroči, darba rīki, rotaslietas, bet ugunskura atliekas iegremdēja ezerā. Pirmās senlietas ezerā atrada kāds talsinieks 1928. gada ziemā. Meklējot norauto vizuli, viņš ar grābekli pārmeklēja ezera dibenu un ikreiz izvilka kādu bronzas vai dzelzs senlietu. 1934. gada vasarā pirmos zinātniskos pētījumus veica arheologa E.Šturma vadībā un atrada vairāk kā 1000 senlietas. 1936. gadā pētījumus turpināja arheologs H.Riekstiņš, no ezera izceļot 1810 senlietas, bronzas aproces, saktas, kaklariņķus, dzelzs ieročus, zirglietas, jātnieku piederumus. Ar tam var iepazīties Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgā.Talsu novada muzejā aplūkojamas 1953. gada arheoloģiskajos izpētes darbos iegūtās vairāk kā 600 senlietas.
lv.wikipedia.org
www.ezeri.lv
www.talsitourism.lv