Vidzemes akmeņainā jūrmala
Akmeņainā pludmale stiepjas 12 kilometru garumā un 20 – 40 metru platumā Rīgas līča Vidzemes piekrastē, kur meklējami vienīgie smilšakmens atsegumi Latvijā Baltijas jūras krastā.
www.latvia.travel
Vidzemes akmeņainā jūrmala ir dabas liegums Limbažu novada Liepupes un Salacgrīvas pagastos, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. Stiepjas 12,8 km garumā gar Rīgas līča piekrasti no Melekiem līdz Tūjai. Dabas aizsargājamā teritorija izveidota 1957. gadā, kad apmēram 3 km garš piekrastes posms 200 ha platībā abpus Ķurmragam no Jaunķurmu mājām gandrīz līdz Kurliņupes ietekai tika pasludināts par aizsargājamu ģeoloģisko objektu. 1987. gadā teritorija tika pasludināta par komplekso dabas liegumu, vēlāk vairākkārt mainītas robežas. Liegums izveidots, lai aizsargātu Vidzemes jūrmalai raksturīgus retus biotopus – teritorijā konstatēti 11 Eiropas Savienības Biotopu direktīvas biotopi, no kuriem 6 ir jūrmalai raksturīgie biotopi. Pārējie biotopi ir dažādas pļavas, sausi skujkoku meži un nedaudz arī melnalkšņu staignāji. Īpaši nozīmīga Eiropā un Latvijā ļoti reti sastopamo biotopu – daudzgadīgo augāju akmeņainās pludmalēs un smilšakmens atsegumu jūras krastā aizsardzības teritorija. Lieguma teritorijā ir divi aizsargājami ģeoloģiski objekti: Ežurgu Sarkanās klintis un Veczemju klintis.
lv.wikipedia.org
Dabas lieguma teritorijā ietverts maz pārveidots Rīgas jūras līča piekrastes posms ar Latvijā unikālu piekrastes ainavu: stāvkrastiem un akmeņainām pludmalēm. Teritorijā konstatēti 22 Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu veidi, sastopama ļoti liela piekrastes biotopu daudzveidība: konstatēti jūras, pludmales un kāpu, kā arī mežu un zālāju biotopi. Vidzemes akmeņainā jūrmalas galvenās vērtības ir Eiropas Savienības nozīmes biotopi: 1230 Jūras stāvkrasti, 1220 Daudzgadīgs augājs akmeņainās pludmalē, 6510 Mēreni mitras pļavas un 1210 Viengadīgu augu sabiedrības uz sanesumu joslām. Īpaši vērtīgas ir vecās (ap 250 gadu) dabiskās priežu audzes, kā arī slapjie un mistrotie vecu lapkoku, īpaši melnalkšņu un ošu meži. Kurliņupītes lejtecē atrodami smilšakmens atsegumu ieskauti upes posmi, arī parkveida zālāju biotopi ar vecu ozolu grupām. Teritorijā izveidoti vairāki mikroliegumi meža biotopu aizsardzībai, divi ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi – “Ežurgas klintis un Zivtiņu klintis” un “Veczemu klintis”.
Kā īpaša vērtība aizsargājamajā teritorijā ir Latvijā ļoti reti sastopamais piekrastes biotops 1220 Daudzgadīgs augājs akmeņainās pludmalēs, kā arī biotops 1230 Jūras stāvkrasti. Teritorija ir nozīmīga dzīvotne daudzām retām un aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām.
www.daba.gov.lv
