Vidējais dzenis (Dendrocoptes medius)

Vidējais dzenis (Dendrocoptes medius) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kas sastopama tikai Eiropā un Āzijas dienvidrietumos. 20. gadsimtā, paplašinoties sugas ligzdošanas areālam, ienācis arī Latvijas teritorijā, kur šobrīd ir samērā parasts ligzdotājs un nometnieks. Vidējam dzenim ir 4 pasugas.

Izplatība
Vidējais dzenis sastopams Eiropas centrālajā un dienvidu daļā, no Spānijas ziemeļiem un Francijas austrumos līdz Ukrainai un Rietumkrievijai rietumos, kā arī nelielas populācijas Itālijā. Vienlaidu areāls turpinās pāri Balkānu pussalaem līdz Grieķijai un tālāk uz austrumiem Turcijā, Aizkaukāzā un Irānas rietumos. Pēdējās desmitgadēs Eiropas izplatības areāls ievērojami paplašinājies uz ziemeļaustrumiem, sasniedzot Latviju un Igaunijas dienvidu daļu. Savukārt Eiropas ziemeļu daļā — Lielbritānijā, Skandināvijā, Dāniju ieskaitot, vidējais dzenis nav sastopams, lai gan 1980. gados tas ir ligzdojis Zviedrijā.

Latvijā
Vidējais dzenis Latvijā ienācis pēdējo 40 gadu laikā, lai gan pirmo reizi Latvijā konstatēts 1923. gadā Pilsblīdenē, tagadējā Brocēnu novada teritorijā. Otrais pierādītais novērojums bijis tikai 1979./80. gadu ziemā. Šobrīd vidējais dzenis Latvijā ir samērā parasts ligzdotājs un nometnieks, tomēr tā izplatība ir samērā nevienmērīga, jo neapdzīvo skuju koku mežu masīvus. Tas mājo platlapu un jauktu koku mežos ar veciem lapu kokiem, īpaši ozoliem. Visbiežāk sastopams vecos muižu parkos, vecu koku grupās pie viensētām. Pēdējos desmit gados to skaits ir pieaudzis vairāk kā par 30%.

Izskats un īpašības
Vidējais dzenis ir vidēji liels putns, nedaudz mazāks par dižraibo dzeni. Tā ķermeņa garums ir 19—22 cm, spārnu plētums 33—34 cm, svars 50—85 g.
Vidējā dzeņa apspalvojums mugurai un spārniem ir līdzīgs dižraibajam dzenim. Tas ir melni-balti raibs, bet salīdzinoši ar lielākiem baltajiem laukumiem spārnu platākajā daļā. Galvas virsa abiem dzimumiem sarkana un satraukumā vidējais dzenis var uzbozt nelielu cekulu. Seja gandrīz balta. Vēders iedzeltens ar gareniskiem sīkiem raibumiem, zemaste netīri rozā. Galvas melnais svītrojums vienkāršāks nekā dižraibajam dzenim, ar mazāk melnajām šķērssvītrām. Atšķirībā no dižraibā dzeņa, kura jaunajiem putniem arī ir sarkana galvas virsa un rozīgas zemastes spalvas, vidējam dzenim nav melnās, ūsām līdzīgās joslas, kas dižraibajam dzenim sākas uzreiz pie knābja.

Uzvedība un barība
Vidējais dzenis pamatā sastopams platlapu un jauktu koku mežos. Tas ir nometnieks un ziemo ligzdošanas areālā. Vidējais dzenis barojas ar dažādiem kukaiņiem, kas tiek meklēti gan uz koku stumbru, zaru un lapu virsmas, gan kaļot mīkstus, trupējošus stumbrus un meklējot kukaiņus koksnes iekšpusē. Tas barojas arī ar sēklām un mīkstiem augļiem.

Ligzdošana
Sezonā vidējam dzenim ir viens perējums. Ligzdošanai tiek izkalts dobums kādā mīkstākā kokā, visbiežāk trupējošā. Tas parasti atrodas 1,25—4,5 metru augstumā no zemes. Dobuma dziļums ir apmēram 35 cm, ieejas cauruma diametrs — 5 cm. Dējumā ir 4—7 baltas olas. Perē abi vecāki. Inkubācijas periods ilgst 11—14 dienas. Jaunie putni ligzdu pamet, sasniedzot 22—23 dienu vecumu.

Sistemātika
Vidējam dzenim ir 4 pasugas: 

• Dendrocoptes medius medius (Linné, 1758) — Eiropa, līdz Krievijas rietumiem;
• Dendrocoptes medius anatoliae (Hartert, 1912) — Turcijas dienvidi un rietumi;
• Dendrocoptes medius caucasicus (Bianchi, 1905) — Turcijas ziemeļi un Kaukāzs;
• Dendrocoptes medius sanctijohannis (Blanford, 1873) — Irānas dienvidrietumi.

lv.wikipedia.org

Sastopams Eiropas centrālajā un dienvidu daļā no Spānijas ziemeļiem līdz Ukrainai un Krievijas rietumiem, kā arī SE Eiropā pāri Balkāniem līdz Itālijai un Grieķijai un tālāk uz austrumiem Turcijā, Aizkaukāzā un Irānas rietumos. Pēdējās desmitgadēs Eiropas areāls ievērojami paplašinājies uz ziemeļaustrumiem. Pēc Eiropas 2. ligzdojošo putnu atlanta datiem tagad sastopams jau praktiski visā Igaunijā. Savukārt citur Ziemeļeiropā (Dāniju ieskaitot), vidējais dzenis nav sastopams. Ziemo ligzdošanas areālā.

Latvijā pirmo reizi konstatēts 1923. gada marta sākumā Pilsblīdenē tagadējā Saldus novada teritorijā. Iegūtais putns sākotnēji bija kļūdaini noteikts par dižraibo dzeni. Dzeņa izbāzenis atradās toreizējā Skolu muzeja kolekcijā, kur 1948. gadā to atrada un noteica H.Mihelsons (1960). Tagad šis eksemplārs atrodas Latvijas Dabas muzejā. Otrais pierādītais novērojums bija tikai 1979/80.gg. ziemā (Страздс 1983). XX gs. pēdējās desitgadēs bija vērojams izteikts skaita pieaugums un šobrīd vidējais dzenis Latvijā ir samērā parasts ligzdotājs un nometnieks. Ligzdo 5000-10000 pāru (Ķerus u.c. 2021). Izplatīts tomēr nevienmērīgi, jo neapdzīvo skuju koku mežu masīvus. Parasti sastopams platlapu un jauktu koku mežos, parkos un koku grupās pie viensētām. Garums: 20-22 cm.
www.putni.lv

https://lv.wikipedia.org/wiki/Vid%C4%93jais_dzenis